Jaunie ugunsdrošības noteikumi — ikviena iedzīvotāja drošībai

VUGD izstrādāja jaunos Ugunsdrošības noteikumus, lai sakārtotu normatīvo regulējumu ugunsdrošības jomā atbilstoši faktiskajai situācijai, mazinātu administratīvo slogu un atvieglotu prasības fiziskām un juridiskām personām. Atsevišķi jauno noteikumu grozījumi prasīs laiku, lai tiem pielāgotos, tomēr noteikumiem ir vairāki būtiski ieguvumi un atvieglojumi, kas mazinās ugunsgrēka izcelšanās iespējamību, sekmēs ugunsgrēku ātrāku atklāšanu un ilgtermiņā uzlabos ugunsdrošības stāvokli katrā objektā un valstī kopumā.

Kas jāzina iedzīvotājiem par jaunajiem ugunsdrošības noteikumiem?

Būtiskākie grozījumi — jaunajos noteikumos ietverts pienākums iedzīvotājiem nekavējoties evakuēties, atskanot ugunsgrēka trauksmes signālam vai pamanot ugunsgrēku. Līdzās tam, lai mazinātu ugunsgrēku traģiskās sekas un tajos bojāgājušo skaitu, katrā mājā un dzīvoklī no 2020. gada 1. janvāra ir jāuzstāda dūmu detektori, savukārt privātmājas jānodrošina arī ar ugunsdzēsības aparātu, kura dzēstspēja ir vismaz 21A 113.

Kādas vēl ugunsdrošības prasības ir noteiktas privātpersonām?

Turpmāk elektroinstalāciju pārbaude mājoklī jāveic reizi 10 gados (iepriekš reizi 6 gados), kā arī ir atvieglotas prasības attiecībā uz dūmvadu, apkures ierīces un dabīgās ventilācijas kanālu tīrīšanu. No 1. septembra dūmvadu, apkures ierīces un dabīgās ventilācijas kanāla tīrīšanu privātmājā, kas tiek apkurināta ar cieto kurināmo, varēs veikt pats saimnieks, taču par tīrīšanas rezultātiem jāsastāda akts.

Vai jaunie noteikumi paredz, ka daudzdzīvokļu mājās, kurās ir gāzes plītis, nevarēs izmantot tvaika nosūcējus?

No 2019. gada 1. janvāra stāsies spēkā aizliegums daudzdzīvokļu mājās dabīgās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu (tvaika nosūcēju), ja telpā izvietota gāzes ierīce un nav citas ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves. Pieslēdzot mehānisko tvaika nosūcēju dabiskajam ventilācijas kanālam (un visbiežāk vienīgajam) virtuvē, veidojas situācija, ka tajā brīdī, kad tvaika nosūcējs ir ieslēgts, tas novada gaisu ventilācijas kanālā, savukārt izslēgtā stāvoklī tas pilnībā aiztaisa šo ventilācijas kanālu ciet, to var nosaukt, piemēram, par aizvērta vāka principu. Ja no gāzes iekārtas vai caurules ir minimāla noplūde (nereti pat sākotnēji nesajūtama), gāzei nav vairs pieejama dabiskā ventilācijas sistēma, kas šo gāzi novadītu ēkas ārpusē, līdz ar to tā krājas virtuvē, līdz gāzes koncentrācija ir tik augsta, ka pie atbilstoša katalizatora (ieslēgta gaismas slēdža vai cita) notiek sprādziens. Šajā situācija nopietni apdraudēti ir ne tikai konkrētā dzīvokļa, bet visas mājas iedzīvotāji.

Kas ir ugunsgrēka autonomais detektors?

Ugunsgrēka autonomais detektors ir neliela izmēra ierīce, kas patstāvīgi spēj konstatēt telpā izveidojušos ugunsgrēka faktorus (dūmu koncentrāciju, siltumu) un par to ar spalgu, 80 dB skaņas signālu aptuveni pusstundu nepārtraukti brīdināt mājokļa iemītniekus. Ugunsgrēka autonomais detektors darbojas no autonoma strāvas avota. Tās uzdevums nav dzēst, bet gan brīdināt par izcēlušos ugunsnelaimi.

Cik dūmu detektoriem būs jābūt mājoklī?

Noteikumi paredz, ka no 2020. gada 1. janvāra katra dzīvokļa un privātmājas stāvā jābūt uzstādītam vismaz vienam autonomam ugunsgrēka detektoram, kas reaģē uz dūmiem.

Kādi ir ugunsgrēka autonomo detektoru izvēles kritēriji?

Piedāvātie detektori, neraugoties uz to, ka visi spēj brīdināt par izcēlušos ugunsnelaimi, tomēr var atšķirties ar iebūvēto papildus funkciju klāstu, kā arī ar cenu. Taču, pērkot jebkura ražotāja vai modeļa detektoru, pirmkārt ir jāpievērš uzmanība tam, lai uz tā korpusa būtu «CE» marķējums un informācija par detektora atbilstību Eiropas standartam EN 14604.

No praksē noderīgām papildus funkcijām ieteicams ir detektora modelis, kurš darbojas pēc foto-elektriskā darbības principa ar korpusā iebūvētu spuldzīti, kas ieslēdzas vienlaikus ar brīdinošo skaņas signālu. Tas būs noderīgi kaut nelielas redzamības nodrošināšanai naktī gadījumā, ja aizdegšanās rezultātā būs sabojāta mājokļa elektroapgaisme.

Cik aptuveni izmaksā dūmu detektori?

Detektoru cenas ir atkarīgas no ražotāja un detektorā iebūvētajām papildus funkcijām, bet vidēji tie ir aptuveni 5 līdz 10 eiro. Tas varētu radīt finansiālo slogu dzīvokļu un dzīvojamo māju īpašniekiem, tomēr izmaksas nav tik lielas salīdzinājumā ar to, kādas tās varētu rasties, ja ēkā izceltos ugunsgrēks un tas netiktu laikus pamanīts. Tāpēc izstrādātajā noteikumu projektā ir noteikts pārejas periods līdz 2020. gada 1. janvārim, kad šī norma stāsies spēkā, līdz ar to iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir vairāk kā trīs gadi, lai iegādātos dūmu detektorus.

Vai prasība katrā mājoklī uzstādīt dūmu detektoru ir efektīvs veids, kā samazināt ugunsgrēku skaitu?

Ārvalstu pieredze liecina, ka dūmu detektoru uzstādīšana mājokļos līdz pat 75% samazina ugunsgrēkos bojā gājušo skaitu. Viena no valstīm, kur šāda prasība ir pierādījusi savu efektivitāti un ievērojami samazinājusi bojā gājušo skaitu ir Igaunija.

Cik un kādiem ugunsdzēšamajiem aparātiem jābūt mājoklī?

Noteikumi nosaka, ka privātmāja (arī dvīņu un rindu māja) līdz 2020. gada 1. janvārīm ir jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātu, kura dzēstspēja ir vismaz 21A 113). Šiem parametriem jābūt norādītiem uz ugunsdzēsības aparāta. Prasība pēc ugunsdzēšamā aparāta individuālajās dzīvojamās ēkās nav jaunums, jo to noteica jau iepriekšējie ugunsdzēsības noteikumi. Jaunajos noteikumos ir minētas minimālās prasībās ugunsdzēsības aparātu dzēstspējai, ne tilpumam, kā tas bija iepriekš.