Kūdras purvos cilvēks ir līdzās dabai

Purvā iemājo zvēri un putni

Šobrīd Durbes purva lielākajā daļā notikusi dabiskā atjaunošanās, tomēr nozīmīgā platībā ir joprojām degradēts purvs. Pašvaldībai pieder trīs zemes vienības 82 hektāru platībā, pārējā teritorija – privātīpašniekiem.

Šis purvs savulaik bijis rūpniecībā aktīvi izmantota teritorija. Līdz pagājušā gadsimta vidum tajā ieguva kūdru, ko raka un žāvēja par kurināmo. Vēlāk teritorijai piemēroja citu funkciju – tajā cilvēki iekopa mazdārziņus. "Viņiem katram tur bija savs gabaliņš. Vecās, salīkušās tantiņas, kas nevarēja uzrakt mālaino zemi augšā, Durbē, gāja uz purvu. Mīkstajā, kūdrainajā zemē ļoti labi auga burkāni," Durbes muzeja vadītājs Reinis Bahs atceras, ka bija arī pļavas un iemērīja platības cilvēkiem siena vākšanai. "Cilvēki tur rosījās, un pat adreses bijušas – man liekas, ka tādu Purva ielu pirmskara laikā ierakstīja ielu sarakstā," viņš stāsta.

Gadiem ejot, rosība apsīkusi. Kad beidzās padomju laiki, mainījās apstākļi, apstrādāto gabalu palika arvien mazāk, un purvs sāka aizaugt. Tagad tur vairs nav neviena dārziņa.

Teritorija daļēji aizaugusi, daļēji izcirsta. Durbenieks novērojis, ka no zemesgabaliem krūmus izvāc lielākoties šķeldai, bet tie ātri ataug no jauna. Tajā pašā laikā dabā turpinās savi cikli. "Es priecājos, ka dzirdu purvā dzērves klaigājam. Tās uzturas mežainā gabalā, ko no Rīgas–Liepājas šosejas neredz," R. Bahs puspajokam teic: ja viņam piederētu kāds gabals, tad tajā stādītu bērzus, jo tie purvā augot ļoti labi.

Trumpes upīte kas šķērso agrāko kūdras ieguves teritoriju, savulaik ir tīrīta, padziļināta. "Tagad tā izbagarēta un iztaisnota, bet kādreiz bijusi citāda un saistīta ar seniem ūdensceļiem. Tas bija vecais kuģu ceļš, pa kuru gotlandieši no jūras nokļuvuši līdz Durbes ezeram. Turpat ir māju nosaukums "Laivasragi", kas liecina, ka ar laivu varēja aizbraukt un piestāt," R. Bahs pārlapo apvidus vēsturi.

Padomju gados sausais purvs vasarās mēdzis degt, uguns tajā iemetusies katru gadu. To nevarēja vienkārši nodzēst, purvs gruzdēja dziļi un dūmoja visu vasaru.

R. Baha vārdiem, purvā daba dzīvo ar savu pašregulēšanos. "Izaug koki, sabiezē brikšņi, un tad parādās dzīvnieki. Tur ir sākuši uzturēties brieži – dzirdamas to riesta balsis. Durbes purvs ir piemērs tam, kā vieta mainās, kad cilvēks to izmanto. Taču tad atkal kļūst par dabas teritoriju, kurā savs ritms turpinās neatkarīgi no cilvēku iecerēm. Un to visu esmu pieredzējis."

Ieteikumi purvu atjaunošanai

Latvijā lielākā daļa bijušo kūdras ieguves vietu jau ir dabiski atjaunojušās vai revitalizētas, savukārt degradētajās platībās nepieciešama mērķtiecīga teritoriju atjaunošana, secināts purvāju inventarizācijā, kas norisinājusies Latvijas vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijas projektā. Pašvaldību īpašumā esošajās teritorijās revitalizācija ieteicama aptuveni trešdaļā platību, bet privātpersonu īpašumā – aptuveni ceturtdaļā.

Pašvaldībām piederošajās teritorijās izvērtēti vēsturiskie kūdras purvi 1417 hektāros. Visvairāk to ir Vidzemē – 938 hektāri, Latgalē ir 219 hektāri, Kurzemē – 193, bet Zemgalē – 67 hektāri. No kopējās platības 916 hektāri jau ir atjaunojušies vai sakārtoti. Vēl 467 hektāros ieteicama revitalizācija, bet nelielā daļā tā nav piemērota, jo tur atrodas, piemēram, ceļi vai ēkas.

Privātpersonu īpašumā analizēta daudz lielāka platība – vēsturiskās kūdras ieguves vietas 8158 hektāru platībā. Arī šeit lielākā daļa teritoriju, 6198 hektāri, ir atjaunojušās. Visvairāk šādu vietu ir Latgalē – 3798 hektāri. Vidzemē 2190 hektāri, Zemgalē – 1184, bet Kurzemē – 986 hektāri. Līdzīgs sadalījums ir arī teritorijām, kuras vēl būtu jāatjauno, – 823 hektāri Latgalē, 508 Vidzemē, 335 Kurzemē un 226 Zemgalē.

Speciālisti degradētajām teritorijām piedāvā vairākus iespējamos risinājumus. Tie ir dabiskās vides atjaunošana, teritoriju apmežošana, ūdenstilpju izveide, kā arī mitrumu mīlošu augu audzēšana. Tāpat iespējams audzēt lielogu dzērvenes vai krūmmellenes. Visbiežāk ieteiktie risinājumi ir dabiskās vides atjaunošana un apmežošana.

Viens no risinājumiem ir arī tā sauktās paludikultūras – mitrām vietām piemērotu augu audzēšana. Tā ir videi draudzīga pieeja, kas palīdz saglabāt kūdru un samazina siltumnīcefekta gāzu izmešus. Šādās teritorijās var audzēt, piemēram, sfagnu sūnas, niedres, melnalkšņus vai bērzus.

Audzē dzērvenes un mellenes

Aina Muša ir īstā, kam jautāt par to, ko no cilvēka prasa purva revitalizācija. Viņa 27 gadus audzē lielogu dzērvenes izstrādātajā Spundiņu purvā, kas atrodas Saldus novadā.

Es jau sen pazīstu plantācijas saimnieci un atceros, kādas sākuma gados izskatījās viņas rokas, saskrāpētie pirksti, kā vēlā rudenī vāca apledojušās ogas un cik grūti tas bija. "Kad sāku audzēt dzērvenes, domāju, ka tikai iestādīšu un novākšu ražu. Es nezināju to, ka būs jāstrādā cauru sezonu. Vēl arī ļoti smagi jāravē, un tas ir darbs ar nazīti – jāizgriež." Var izmantot tehniku, taču roku darba joprojām ir daudz.

Dzērveņu audzēšanā sezona sākas aprīļa beigās un ilgst līdz vēlam rudenim vai pat ziemas sākumam. "Beidzas, kamēr spēj novākt ražu. Citreiz tas ir oktobrī vai novembrī, bet citreiz – decembrī," stāsta A. Muša.

Dzērveņu audzēšanā būtiski ir augšanas un laika apstākļi. Kultūrai nepieciešama kūdra vismaz 50 centimetru dziļumā – ja tāds slānis pieejams, esot ideāli. Tikpat svarīgs ir ūdens. "Noteikti vajag kādu ūdenstilpi, var arī blakus stādījumam ierīkot dīķi, jo salnas būs vienmēr. Un pret tām ir jāsmidzina ūdens, tā ka vajag laistīšanas sistēmu," viņa skaidro. "Mēs saviem spēkiem pie lauka izrakām divus dīķus, katrs savā lauka galā."

Salnas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem. Šobrīd dzērvenes vēl guļ un lapas ir tumši violetas. "Kad maijā sāk krāsoties zaļas, tad arī jāsāk uzmanīt no salnām, jo ir ziedpumpuri. Lai tikai pietiktu ūdens, mums šad tad ir gadījies, ka pietrūkst."

Vēsturiskajā kūdras ieguves vietā labi aug krūmmellenes; A. Mušai ir arī platība ar šo kultūru. Augsne esot piemēroti skāba, un augot ideāli.

Uz jautājumu, vai arī citiem iesaka iet šādu ceļu – ierīkot un kopt stādījumus purvā –, viņa atbild: "Ja cilvēks grib strādāt, tad jā. Ogu jau vēl aizvien trūkst."

UZZIŅAI

Kūdras purvi Latvijā

• Purvi klāj 10% no Latvijas teritorijas.

• Kūdru iegūst 4% no atradņu teritorijas.

• Uzkrājušies 1,7 miljardi tonnu kūdras.

• Gadā uzaug aptuveni 1,6 miljoni tonnu kūdras (pieņemot, ka vidējais uzkrāšanās ātrums ir 2 milimetri gadā).

• Latvijā dabīgajos purvos uzkrājas aptuveni 1,6 miljoni tonnas kūdras (pieņemot, ka vidējais ātrums ir 2 milimetri gadā).

• Pilnībā izstrādātas kūdras purva teritorijas rekultivē. To darot pareizi, iespējams būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. 

Avots: Latvijas Kūdras asociācija

Strādnieki Ploču purvā tagadējā Dienvidkurzemes novadā. Ploce bija 1933. gadā atvērta dzelzceļa stacija līnijā Liepāja–Ventspils. To uzbūvēja, lai apkalpotu puskilometru garu šaursliežu atzarojumu uz Ploču purvu. Pa atzarojumu brauca Ploces kūdras fabrikas lokotraktors. Sliežu ceļš uz purvu pastāvējis vismaz līdz 1964. gadam, bet 1977.–1978. gadā papildus uzbūvēts aptuveni divus kilometrus garš kūdras vešanas šaursliežu dzelzceļš. Mūsdienās bijusī Ploces kūdras fabrika ir SIA "Pindstrup Latvia" īpašums.

Foto no vietnes "Zudusī Latvija"

Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild SIA "Kurzemes Vārds".