Labie darbi priekšdienām dzīvo

- 22.Maijs, 2019
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Rencēnu pamatskolā aizritējusi tradicionālā Starptautiskā muzeju diena un nakts ar devīzi «Tālavas taurētājs», ko sagatavoja skolas novadpētniecības muzejs.

Novadpētniecības pulciņa dalībnieki skandēja R. Blaumaņa balādi «Tālavas taurētājs», un skolas kolektīvs noskatījās multiplikācijas filmu ar tādu pašu nosaukumu. Muzeja vadītāja Inese Birzkope pastāstīja par aktivitātēm, kas notiek šajā laikā daudzās Eiropas valstīs kopš 2005. gada, un salīdzināja R. Blaumaņa balādi ar viņa vienaudža Jāņa Frīdenberga-Mieriņa dzejoli «Taurētājs». Atcerējāmies un cēlām godā arī tos, kuri savā mūžā bijuši nepakļāvīgie – sava ceļa gājēji, kas idejas vārdā nesatricināmi nostājušies pret ierasto straumi. Viņu vārdi zināmi daudziem: skolotājs, diriģents, komponists, grāmatu autors rūjienietis Ēvalds Siliņš, kurš kādu laiku dzīvojis Rencēnos, jo viņa piedalīšanās II Pasaules karā laikā, kad tika iesaukts vācu armijā, tika uzskatīta par dzimtenes nodevību; Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, tēlnieks Emīls Melderis – skolas absolvents, kuram 27. maijā atzīmēsim 130. dzimšanas dienu; Jānis Gustsons, kurš absolvējis Rencēnu vidusskolu, 32 gadus bijis profesionāls ugunsdzēsējs, 10 gadus kriminālizmeklētājs, vecākais Eiropas izpletņlēcējs, ar ugunsdzēsības mašīnas pacēlāja kāpnēm uzbrauca Brīvības piemineklī 1988. gadā, kas maksāja karjeru, bet pēc trešās atmodas notikušais tika uzskatīts par pierādījumu, ka idejas vārdā ir iespējams graut mūrus.

Muzeja naktī Rencēnu pamatskolā un muzejā viesojās Valkas kultūras nama dziesmu draugu kopa «Nāburgi» ar vadītāju Mārīti Magoni – latviešu valodas un literatūras skolotāju, Valkas novada «Dāmu kluba» vadītāju, Valkas Literārās apvienības projektu vadītāju, 2018. gada Valkas Goda pilsoni, 2019. gadā viņa piedalījusies TV raidījumā La Dolce Vita, nesavtīgi joprojām darbojas sociālās aprūpes procesā. Dziedošais kolektīvs speciāli bija sagatavojis programmu minētajai devīzei, arī akcentējot R. Blaumaņa balādi «Tālavas taurētājs», pieminot Ē. Siliņu un E. Melderi. Iepazinām «Nāburgu» vēsturi. Kolektīvs iepriekšējā sastāvā draudzējies ar Rencēnu kultūras nama folkloras kopu «Rota», ar Rencēnu dziedošo kolektīvu «Dedzieda» kopā viesojušies Vācijā. Viesi pastāstīja par rencēnieti E. Melderi, jo Valkā Brāļu kapos atrodas viņa veidotais piemineklis «Senlatviešu karavīrs», kas veltīts 4. Valmieras kājnieku pulka kritušajiem karavīriem. Piemineklis savā laikā piedzīvojis ko līdzīgu Rūjienas «Sējējam», kad tas sadalīts un aprakts, bet augšā celts par zīmi piemiņai un nākamībai. Tas bija pirmais lielākais mākslinieciski veidotais piemineklis I Pasaules kara un Brīvības cīņu piemiņai Latvijā.

J. Gustsons savukārt pastāstīja par savu darbību Latvijas labā un par to, ka ceļā pa astoņdesmitgadi sācis rakstīt dzeju. Dzejoļi veltīti dzimtajai vietai, skolai, Latvijai, atceroties vēstures notikumus. Tos viņš nolasīja klausītājiem.

Rencēnieši pateicās uzaicinātajiem par savdabīgo tikšanos, kas attaisnoja minēto devīzi. Gan viesi, gan mājinieki vakara stundās iepazinās ar skolas novadpētniecības muzeju.

MUZEJA NAKTS RENCĒNOS. Dziesmu draugu kopa «Nāburgi» no Valkas (pirmā no labās – vadītāja M. Magone ) un J. Gustsons (pirmais no kreisās) Rencēnu pamatskolā.


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru