Latvija ievīta sarkanbaltsarkanās liesmās

- 1.Februāris, 2019
Izglītība
Laikrakstā

Rencēnu pamatskolā novadpētniecības muzejs un pulciņš skolas kolektīvu aicināja uz 1991. gada barikāžu atceri, lai sajustu, kā caur dvēseli Latvija izrit ar visu, ko ļauj tā mums mīlēt. Tradicionāli iekārtotajā izstādē par dienām, kas materiālos un fotoattēlos atspoguļo laiku, kad izšķīrās Latvijas liktenis, varēja iepazīt skolotāju un skolas darbinieku līdzdalību valdības un valsts sargāšanā. Ielogotajos sarakstos varēja izlasīt visu rencēniešu un to barikāžu dalībnieku vārdus, kuri piedalījušies barikādēs un pašlaik dzīvo mūsu pagastā, kopskaitā 131. Skolas muzeja vadītāja Inese Birzkope laika gaitā, turpinot Herberta Baltgalvja un Laimoņa Muzikanta iesākto dalībnieku reģistrēšanu, ir viņus apzinājusi, ieteikusi gan piemiņas medaļas, gan apliecinājuma saņemšanai.

Ik gadu barikāžu atceri dažādojam: gan ugunskuri, gan viesu uzaicināšana ar stāstījumiem, gan dziesmas, gan filmas, gan pašu skolotāju sarunas ar bērniem klasēs. Katru atceres pasākumu sākam ar mīlestības apliecinājumu Latvijai un barikāžu atceres notikumiem, dziedot valsts himnu pie svētzīmes – sarkanbaltsarkanā karoga. Šoreiz novadpētniecības pulciņa dalībnieki iesaistījās lasījumos par Latviju un latviešu tautas stiprumu. Katru nosaukto tautas spēka pazīmi akcentēja ekrānā redzamais attēls. Tos kopā salikt palīdzēja skolotāja Ija Rozīte. Pavisam tika akcentēti vairāk nekā 30 apliecinājumu, kas saistīti gan ar dabu, kultūras dzīvi, gan simboliem, patriotisma izpausmēm un vēlmi augt kopā ar Latviju. Visspilgtāk vārdos un attēlos uzliesmoja apgalvojums, ka «tauta ir sarkanbaltsarkana mīlestība, kura plīvo debesu zilgmē starp sniegbaltiem pūku mākoņiem. Mīlestība, kura nav izzudusi pat tumšā, biedējošā negaisā». Noslēguma vārdos apliecinājumu izteica Aleksis Katiševs un Maija Nikola Petrakova: «Mana tauta esmu es, mazs asns. Asns, kurš nebaidās sniegties pretī zeltītai mākoņa maliņai… Un kas gan var būt stiprāks par asnu, kurš nebaidās augt.» Klātesošie apņēmību augt savai zemei apliecināja ar latviešu tautasdziesmu «Es karā(i) aiziedams». Aizvadītajā nedēļā visu klašu skolēni mūzikas stundās dziedāja izmeklētas dziesmas, kurās vārdi daudzina mūsu valsti un vēsturi, skolotājas Leldes Subateles rosināti, jo barikāžu dalībnieki toreiz arī daudz dziedāja, atvairot neziņu, bailes, bet saglabājot ticību labajam.

Ziedu paldies tika pasniegts skolotājiem un darbiniekiem, kuri sargāja Latviju Rīgā: Dinai Oliņai, Inārai Krievai, Inesei Birzkopei, Aivaram Bērziņam, Rasmai Ozoliņai, Vitai Oliņai. Četras aizdegtas piemiņas sveces, apliecinot, ka viņi nav aizmirsti, kvēloja tiem skolotājiem – barikāžu dalībniekiem, kuri tagad raugās no debesu augstumiem: Spulga Auniņa, Venta Vektere, Māra Ivanova un Jānis Saliņš. Skolas kolektīva iesaiste barikādēs Rīgā apliecina, ka 12 pedagogi un 7 darbinieki bija vietā, kur izšķīrās Latvijas liktenis ceļā uz Latvijas neatkarību. Evelīnas Balodes un muzeja vadītājas apkopojums par barikāžu atceres pasākumiem Rencēnu pagastā un skolā 27 gadu ilgā laika posmā aizvadītā gada Vēstures skolotāju biedrības un Eustory pētījumu konkursā «Vēsture ap mums» ieguva 1. vietu un Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa balvas.

LATVIJAS UN TAUTAS SPĒKAM. Rencēnu pamatskolas novadpētniecības pulciņa dalībnieki, gatavojoties barikāžu pasākumam, kopā ar skolas muzeja un pulciņa vadītāju Inesi Birzkopi (pirmā no kreisās). Ijas Rozītes foto


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru