Ledus veča stāstiņi

Kā es izskatos?

Atnākusi uz publisko slidošanu jauna meitene. Smuka, tā ap sešpadsmit gadiem. Slido, slido... Nu, es jau viņu speciāli nevēroju, bet tikai tā. Skatos, šī noskrien no laukuma, apsēžas maliņā, uzkrāso lūpas... Tā — ar visu spogulīti. Un tad atkal slido. Nezinu, varbūt viņai draugs uz laukuma bija? Slido, slido, atkal noiet malā, atkal uzkrāso lūpas un iet slidot tālāk...

Visa bagātība — somā

Mums te ir tādi skapīši. Atnāk cilvēks ar somu vai ko citu lielāku, samaksā par glabāšanu vienu eiro un to visu skapītī noliek, aizslēdz, atslēgu paņem līdzi un iet slidot. Kad atnāk pēc slidošanas, atslēdz skapīti, paņem mantas un, nododot atslēgu, saņem 80 centus atpakaļ. Sanāk, ka pakalpojums par mantu glabāšanu cilvēkam izmaksā 20 centus. Ja tev nebūs jāmaksā, tad taču var gadīties, ka aiziesi ar visu atslēgu! Nu, ir tāds variants...