Nācis, lai radītu savu dzīvi

Šī vēlēšanās būt skaistām, graciozām, apbrīnotām daudzas no viņām atved līdz sevis piepildīšanai uz skatuves, kur lielākā balva ir skatītāju aplausi. Gandarījuma sajūta par sasniegto, kas daudzos gadījumos nācis caur asarām un sviedriem.Pirms daudziem gadiem, kad Valmierā tautiskās dejas vēl nebija tik populāras, tā laika mazās meitenes Vaira Dundure, Liesma Ērgle, Ieva Adāviča, Maija Ozollapiņa un citas, ieģērbtas gaisīgajos baleta bruncīšos un čībiņās, apguva pirmās baleta pozīcijas pie Rīgas skolotājas Ainas Helmanes. «Balets man ļoti patika, nebija dienas, kad pa māju pie spoguļa nedīdītos, man bija pamatīga jau lielo baletdejotāju fotogalerija... Bet... lai sapni piepildītu, bija jāuzsāk dzīve Rīgā, jo Horeo-grāfijas skolā uzņem jau pēc trešās klases,» atceras Liesma Ērgle. Tomēr viņa joprojām nav pagriezusi muguru bērnības sajūtām un daudzus gadus blakus Valmieras sākumskolas un Valmieras Valsts ģimnāzijas tautisko deju kolektīvam Pērkonītis vada savu ritmikas pulciņu, kurā bērni apgūst klasiskās dejas pamatus. Jo neizmantot jaunuzceltās gaišās skolas baleta zāli ar spoguļiem un profesionālo stangu būtu tīri vai grēks. Arī Ieva Adāviča, kuras vadītais Valmieras pagasta jauniešu tautisko deju kolektīvs Sadancis savā grupā daudzus gadus ir desmit labāko vidū, atstājot aiz sevis pat titulētus tautas ansambļus, ir pārliecināta (un to atzina arī Vaira Dundure), ka labas tautas deju kopas fundamentāls pamats ir klasiskās dejas elementu prasmes. To labi var redzēt jau slaveno kolektīvu Zelta sietiņš, Dzirnas u.c. radošajā attīstībā.