Nevaru mierā nosēdēt!
Tā par sevi saka šodienas Vīru lietu viesis. Kā jau tas Jāņu mēnesī prasās, mans jūnija ciemiņš ir JĀNIS SIRMAIS. Bez piecām minūtēm piecdesmitgadnieks, kurš pilnīgā pašmācības ceļā koka apstrādē no darbošanās ar saplākšņa zāģīti jau nonācis līdz pats savam CNC kokapstrādes darbgaldam, ar kura palīdzību gan pats veido savus oriģināldarbiņus lielākās vai mazākās porcijās, gan dod savu artavu arī rūpnieciskajā ražošanā. Abi satikāmies izstādē Vidzemes Uzņēmēju dienas 2019, kur Jānis Burtnieku novada stendā prezentēja savu saplākšņa rotaļu namiņu – konstruktoru un vēl citus koka apstrādes meistarstiķus. Toreiz sarunu uzsākām, bet nobeidzām to nupat trešdien, kad apmeklēju Jāni viņa darbnīcā Burtnieku pusē. Intervija sanāca, miksējot kopā pēc vajadzības abas tikšanās reizes.
Iepazīstini ar sevi – cik ilgi jau šajā pasaulē, no kurienes, ar kādu izglītību un dzīves pieredzi...
Esmu Burtniekos ienācējs, no Rīgas. Ieprecējos, atnācām uz sievas dzimtajām mājām, un tad es te visu ko darījos... Man ir vidējā izglītība, jā, iesāku arī Bulduros par dārznieku mācīties, bet neturpināju. Kokapstrādē esmu pilnīgs brīvmākslinieks, pastrādājis gan Parketa centrā pie grīdu ieklāšanas, gan būvniecības veikalos Būvē un Depo. Tad sanāca problēmas ar veselību, līdz beidzot sāku pats kaut ko ķimerēties. Nevaru mierā nosēdēt! Sāku ar šo te rokas zāģīti, faktiski diviem, kaut ko izzāģēt...
Ar kādām lietām sāki savu koka amatnieka karjeru? Un kāpēc tieši koks?
Koks man ir tuvs kopš bērnības, tas man no iekšām nāk (smejas)! Patika jau kopš skolas laikiem, mīļākās bija darbmācības stundas, kad mani no kabineta nevarēja dabūt ārā... Sāku šeit, Burtniekos, pirms septiņiem gadiem kā pašnodarbināta persona – izzāģēju visādas puzlītes, atslēgu piekariņus dreijāju. Visādas filigrānas lietiņas. Liku bildes portālā Draugiem.lv – vienam iepatikās, otram... Tā lēnā garā man lietas aizgāja. Tad tepat no Vidzemes nāca piedāvājums uztaisīt 200 atslēgu piekariņus. Ar ko – ar šiem diviem zāģīšiem? Uzzināju, ka ir tāds Jānis Šatrovskis, braucu pie viņa. Vari izpalīdzēt? Varu! Tad nāca nākamais pasūtītājs, kam baigi daudz vajadzēja... Sapratu, ka tā galā netikšu. CNC agregātam toreiz naudas vēl nepietika, iegādājos elektrisko figūrzāģi. Ar to gāja nedaudz ātrāk, taču uz vairumiem tāpat nevarēju uzspiest. Tad aizņēmos naudu un ar Jāņa gādību uztaisījām šo agregātu. Varētu teikt, ka es no Jāņa šo agregātu nopirku. Protams, kopā skrūvēšana notika tepat uz vietas. Sākumā Jānis šo darbgaldu bija taisījis pats sev, taču viņam plāni bija pamainījušies. Un tad uzrados es, kam arī tādu baigi vajadzēja... Toreiz viņam bija gatava tikai mehānika, rāmi jau abi kopā sabūvējām. Un darbgalds sevi atpelnīja praktiski jau pusgada laikā! Tā nu mana ražotne attīstījās un attīstījās, šobrīd jau reizēm ir tā, ka pietrūkst darba roku, arī viens otrs agregāts vēl derētu klāt...
INTERESANTS UN DAUDZVEIDĪGS. Jānis izstādē Valmierā ar paša gatavoto rotaļu namiņu – konstruktoru. Nupat liela interese par šo izjaucamo un saliekamo objektu, kas savā ziņā saistīts arī ar Montesori pedagoģijas idejām, bijusi Bīriņu pils Vasarsvētku pasākuma apmeklētājiem, bet jau rītdien to varēs aplūkot un aptaustīt Valmiermuižas vasaras saulgriežu amatnieku tirdziņā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv