Skola nav tikai mācību iestāde
Lai ko teiktu mūsdienu pašu modernāko izglītības koncepciju rakstītāji, lai cik augstu izglītības kvalitāti viņi solītu lielpilsētās, sava vieta Latvijā noteikti joprojām paliks arī normālām lauku skolām. Ja tā atrodas novadā, pagastā, taču liela, dzīva ceļa malā, ja skolai gadu gaitā izveidojusies arī atzīstama sporta infrastruktūra, tad šādam centram ir būtiska vieta ne tikai kopējā izglītības sistēmā, bet arī daudz plašākā ziņā visā pagastā, novadā.
Uzskatāms piemērs te Burtnieku novada Rencēnu pamatskola, kuru šobrīd, kad tikko pēc rekonstrukcijas darbiem pie skolas atklāts mūsdienīgs daudzfunkcionāls sporta laukums, var uzskatīt jau par reģionālas nozīmes sportisko aktivitāšu centru, kurā izglītība ir galvenā, taču nebūt ne vienīgā pieejamā lieta ne tikai skolēniem, bet visiem pagasta iedzīvotājiem.
Plašāk par visu stāsta Rencēnu pamatskolas absolvente, direktore DINA OLIŅA:
«Rencēnu pamatskola šodien – tie ir 85 audzēkņi pamatskolas grupā, tostarp 50 puiši, un no 1. septembra mums klāt ir arī bērnudārzs ar pirmsskolas izglītības programmu, un tur ir 43 bērni, maksimums, ko mēs varam uzņemt bērnudārzā. Kopā juridiski zem šī jumta, jo bērnudārzs joprojām paliek savās telpās, sanāk 128 audzēkņi. Tā ir Rencēnu pamatskola ar pirmsskolas izglītības grupu. Rencēnos bērnu netrūkst, uz vietām bērnudārzā joprojām ir rinda. Kopējais skolas darbinieku skaits ir liels – 42, taču tajā skaitā ir arī interešu izglītības pulciņu vadītājs, kas pie florbolistiem brauc tikai uz četrām stundām nedēļā, tur ir metālapstrādes skolotājs, kuram ir tikai trīs stundas nedēļā... Ikdienā vidēji skolā ar bērniem strādā 12 līdz 13 pedagogi. Interešu izglītības pulciņu mūsu skolā ir daudz, no tiem ar mūsu esošajām sporta būvēm ir saistīts volejbols un florbols. Volejbolu jau trešo gadu audzēkņiem māca mūsu pašu sporta skolotājs Elvijs Švēde, nupat viņš man ziņoja, ka volejbola pulciņā esot pieteikušies 25 bērni. Pagājušajā mācību gadā florbola pulciņa mums nebija, taču šogad tas atkal atsācis darbu. To vada florbolists Druvis Ruciņš no mūsu pašu novada florbola komandas Pēdu nav, viņš ar bērniem darbojas divreiz nedēļā. Ar florbolistiem vakaros skolas sporta zāle, kurā arī speciālās florbola spēles apmales, pilna, un spēlēt grib visi – no pirmās līdz pat devītajai klasei!
Patlaban mūsu skolai sporta jomā nekā netrūkst – ir gan sporta zāle, gan tikko atklāts rekonstruētais sporta laukums. Tur viss sākās tālajā 1953. gadā, kad sporta skolotāja Lidija Ķibermane, olimpieša Oskara Ķibermaņa vecmāmiņa, skolai blakus esošajā pļavā ierādījusi buldozeram apdzīt apkārt vienu apli skrejceļam... Ar normālu smilti palīdzējis viens no skolas absolventiem, kuram bijusi teikšana toreiz netālu notiekošajos Valmieras – Rūjienas šosejas būvniecības darbos. Līdzīgā veidā uz skolas sporta laukumu no Lodes drenu un ķieģeļu rūpnīcas atceļojis arī tolaik ļoti dārgais tenisīta segums. Bijusi arī doma par asfaltētu brīvdabas basketbola laukumu, uz tā būves vietu ceļojusi grants par trim rubļiem kravā... To līdzinājuši paši skolas darbinieki un vecāko klašu skolēni, izmantojot pašu gatavotu īpašu dēli. Arī asfalts, pateicoties atkal ceļu būvniekiem, dabūts. Pēc tam bijušas vairākas idejas par skolas sporta zāli: jau pamati ierakti un metra augstumā sienas uzbūvētas... Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā tas viss noticis, arī jumta pārseguma kopnes jau atveduši.
Tiesa, jauno Rencēnu skolas sporta zāli atklāja tikai šajā gadu tūkstotī, pirms vienpadsmit gadiem, pirms reģionālās reformas, kad Rencēnu pagasts vēl bija pats par sevi. Toreiz tā bija liela uzdrīkstēšanās no vietējās pašvaldības puses! Pa šiem gadiem mūsu sporta zāle regulāri tiek izmantota gan sporta nodarbībām, gan citām ar sportu saistītām aktivitātēm. Te notikušas Nacionālās volejbola līgas spēles, notiek Latvijas čempionāta spēles florbolā, arī novada un pagasta sporta pasākumi. Divreiz gadā Rencēnos notiek Burtnieku novada volejbola svētki skolu komandām, šai tradīcijai krusttēvs ir mūsu novada domnieks Kārlis Greiškalns, mūsu sporta zālē notika arī atjaunoto Trīszvaigžņu spēļu volejbola turnīrs. Arī šai sezonai ar sporta zāles noslodzes grafiku viss kārtībā! Lielāka rosība zālē parasti sākas oktobrī, kad ārā kļūst vēsāks, taču arī patlaban zālē sportotāju netrūkst.
Ķerties pie nopietnas sporta laukuma rekonstrukcijas mudināja mūsu pagasta jaunieši, kuri regulāri te darbojas vasaras sezonā pa vakariem. Ielikām sākumā budžetā dažus tūkstošus naudas, es jau sāku meklēt traktoru, ar kura palīdzību uzart un kultivēt kurmju krietni vien pabojāto futbola laukumu... Beigās, pateicoties mūsu skolas absolventiem Andrim Ķibermanim, Gatim Cukmacim un Viesturam Karlivānam, kuri bija ievēlēti novada domē, izdevās realizēt pavisam nopietnu sporta laukuma rekonstrukcijas projektu par apmēram 400 tūkstošiem eiro, par ko mēs visi šodien ļoti priecājamies. Arī pagasta ļaudis piedalījās rekonstrukcijas priekšdarbos, šogad pavasarī Lielās talkas reizē nozāģējot visus būvlaukumam traucējošos kokus. Vēl viens skolas absolvents Jānis Garais visu aiztransportēja, pēc tam mūsu skolas tehniskie darbinieki baļķus sastrādāja malkā skolas apkures vajadzībām.
Rencēnu skola ir ar bagātām sporta tradīcijām, te mācījušies daudzi pazīstami sportisti. Slavenību sarakstu es gribētu sākt ar mūsu trim olimpiešiem. Vispirms ar Sarajevas olimpieti bobslejistu un vēlāk bobsleja treneri Jāni Skrastiņu, jo viņš vienmēr, kaut tagad vairs Rencēnos nedzīvo, ierodas uz mūsu pasākumiem un skolas salidojumiem. Var just, ka viņam ir mīlestība pret mūsu skolu! Tad nāk desmitcīņnieks Jānis Karlivāns, kurš piedalījās Atēnu un Pekinas olimpiskajās spēlēs, un vēl viens bobslejists – Oskars Ķibermanis, kurš gan Rencēnos pabeidza tikai pirmās četras klases, pēc tam skolojās Murjāņos, taču arī viņš ir piedalījies divās ziemas olimpiādēs – Sočos un Pjončhanā. Starp slaveniem Rencēnu skolas sportistiem noteikti minama ilggadēja TTT komandas basketboliste Vita Oliņa (iepriekš Dūdiņa un Elksne), viņa 16 gadus bija leģendārās komandas pamatsastāvā. Tad vēl pazīstamie autosportisti brāļi Uģis un Ivo Traubergi, arī olimpieša Jāņa Karlivāna brāļi Viesturs un Pēteris, abi vieglatlēti. Jāpiemin arī stiprinieks Māris Jeručenoks. Pats jaunākais sporta talantu sarakstā laikam Dāvis Oliņš, vēl viens vieglatlēts, kurš šobrīd trenējas individuāli un cer uz labiem rezultātiem.
Patlaban mums skolā ir divi sporta skolotāji. Jau pieminētais Elvijs Švēde, dzimis rūjienietis, kurš pasniedz sporta stundas no ceturtās līdz devītajai klasei, kā arī vecākajai bērnudārza grupai. Mazie ir ļoti apmierināti ar šīm nodarbībām, kas notiek skolā, un, protams, īpaši priecīgi, ka viņiem ir pedagogs – vīrietis! Otra sporta skolotāja ir Rencēnu skolas absolvente – Kristīne Goba pasniedz sporta stundas jaunākajām klasēm, kā arī jau otro gadu vada karjeras izglītības darbu Burtnieku novadā, ļoti aktīvi iesaistoties arī mūsu skolas karjeras izglītībā. Kristīne vada arī Rencēnu jauniešu biedrību Virziens A, pārņēmusi šo darbu no aktīva Rencēnu puiša Arta Krista Medņa, kurš tagad uzsācis studijas Rīgā.»
Te direktores stāstītajam par Virzienu A noteikti prasās klāt pašmāju jauniešu organizētie Stipro skrējieni, kuri jau krietni vien dalībnieku ģeogrāfijas ziņā pārsnieguši novada robežas. Savukārt Rencēnu pamatskolas mūsdienīgais sporta komplekss ar volejbolam piemērotu zāli un multifunkcionālu moderni aprīkotu āra sporta laukumu varētu būt gards kumosiņš pat lielpilsētu sporta klubiem, domājot par dažādām vasaras treniņnometnēm. Jo Rencēnos skola – tā nav tikai izglītības iestāde, tas ir arī dažādu veselīgu aktivitāšu centrs!
OLIMPISKĀS STAFETES NODOŠANA. Ir 2014. gada maijs, un togad Soču ziemas olimpiādē nostartējušais rencēnietis Oskars Ķibermanis (centrā) tikko iestādījis savu kociņu Olimpiešu parkā Valmieras pievārtē. Kopā ar novadnieku arī Rencēnu pamatskolas direktore Dina Oliņa (no kreisās), skolas jaunie sportisti un skolas absolvents, arī Burtnieku novada deputāts Gatis Cukmacis (no labās).
«Liesmas» pielikums «Ziemeļvidzemes līkločos» ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.