Skola iedvesmo mācīties un būt radošam

VIDAGA ĀBOLIŅA: brīvdienās no rītiem man patīk pagulēt, bet draugi zina, ja uzaicinās dabā ar iespēju fotografēt, ātri saposīšos.  1. janvārī bijām pie jūras.

VIDAGA ĀBOLIŅA Valmieras 5. vidusskolā sāka kā sekretāre, atbildēja par iestādes dokumentācijas kārtošanu, komunikāciju ar pedagogiem un viņu darba ritmu, atbildēja uz telefona zvaniem no ārienes un pakāpeniski iepazinās ar jaunajām tehnoloģijām. Jau 16 gadus Vidaga ir skolotāja, pēdējos 9 direktores vietniece informācijas tehnoloģiju jomā. Šajā mācību gadā, kad skola iesaistījās datorikas programmas aprobēšanā 4. klasē, māca arī šo priekšmetu.Šodien abas ar kolēģi Lolitu Krilovu kopā ar pārējo Latvijas skolu pārstāvjiem, kas iesaistījušies šajā pilotprojektā, piedalīsies seminārā Latvijas Universitātē, kur uzklausīs un analizēs pirmos programmas rezultātus. «Laba lieta. Noteikti! 4. klasē daudz zina un prot, bērniem ļoti patīk zīmēt, rakstīt, filmēt. Protams, viņiem liekas, ka jau visu zina, un nepatīk pievērsties daudzajiem smalkumiem, bet tas tad ir skolotāja uzdevums — ieinteresēt datorikas iespējās, piemēram, pārliecināt, likt saprast, ka bildei varbūt jāizskatās citādi un to var panākt ar attēla digitālo apstrādi, bet tam jau vajadzīgas specifiskas zināšanas,» skolotāja uzsver, ka skola ar mūsdienu tehnoloģijām ir labi nodrošināta. «Lai kā pašvaldībai ir ar līdzekļiem, par to tālredzīgi tiek gādāts, liels ieguldījums ir mūsu sadarbība ar Samsung, kuras rezultātā varējām atvērt  Samsung digitālo klasi, dāvanā saņemot trīsdesmit planšetes. Rudenī  mani ceturtie ar tām zaļajā datorikas stundā pa īstam jutās kā filmoperatori. Bet nu skaidrs, bez pārrunām neiztikt, kaut vai izskaidrojot principu, ka labāk ir mazāk un nav nepieciešams saknipsēt deviņdesmit bilžu, kurās pat neatradīsiet nekā interesanta.»Vaļasprieks — fotografēšana«Viss sākās ne pārāk sen, pirms gadiem astoņiem. Skolas darbā strādāju ar datoru, iegāju dziļāk tehnoloģiju smalkumos, skolai arvien vairāk radās vajadzība pēc attēliem pamatvirsmām, reklāmmateriālos, tā nopirku savu pirmo fotoaparātu, ziepju trauciņu, un kaut kā fotografēju. Kolēģi sāka teikt, ka patīkot, skaidrs, ka tas iedvesmoja, bet sākumā, padomājot, ka laba fototehnika ir diezgan dārga un ja nu man nekas nesanāk...