Par vardarbību ģimenē jāziņo nekavējoties

- 17.Februāris, 2016
Veselība un labklājība
Laikrakstā

Skandāls, ģimenes strīds, kas risināts ar fizisku spēku, nav nekāds jaunums, un policijas prakse liecina, ka sekas nereti var būt smagas. Diemžēl tikai neliela daļa no vardarbības upuriem izmanto kopš 2014. gada aprīļa spēkā esošo likuma normu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Šī norma tika pieņemta, lai novērstu vardarbības risku ģimenēs un nodrošinātu, ka varmāka nedrīkst atrasties līdzās cilvēkiem, pret kuriem īsteno vardarbību. Vidzemes reģiona pārvaldē pavisam  pieņemts 21 valsts policijas lēmums par nošķiršanu, bet Vidzemes reģiona teritorijā pieņemti 259 tiesas nolēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Policija aicina aktīvāk izmantot šo likuma normu.

Atgādinājums par aizsardzības iespējām

Reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieks Nikolajs Tkačs: «Ir pagājuši gandrīz divi gadi, kopš šī norma stājusies spēkā, tomēr iedzīvotāji, saskaroties ar vardarbības dažādām izpausmēm ģimenē, ne vienmēr informē par tām tiesībsargājošās iestādes. Viens no iemesliem ir nevēlēšanās to darīt, bailes. Otrs — trūkst informācijas, ka šāda aizsardzība vispār ir iespējama. Diemžēl, ja cietusī persona neizmanto likumā paredzētās tiesības, ilgstošas vardarbības sekas var būt traģiskas, beigties ar dzīvībai bīstamām traumām.

Policijas uzdevums ir šādus gadījumus novērst, tādēļ  atkārtoti uzrunājam sabiedrību un aicinām nepalikt varmākas upura lomā, bet ziņot policijai vai vērsties tiesā.»

Pastāvot reāliem draudiem personas veselībai, ir jāsauc policija. Policists, izbraucot uz notikumu, ir tiesīgs novērst tūlītējus draudus, ja persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu tur pastāvīgi dzīvojošas personas brīvībai vai veselībai. Tas nozīmē, ka nekavējoties var tikt pieņemts valsts policijas lēmums par nošķiršanu. Pēc tā apdraudošā persona konkrētā mājoklī vairs nav tiesīga atrasties.

Policijas tūlītēja rīcība

N. Tkačs skaidro: «Šādu lēmumu policijas darbinieks var pieņemt kaut vai naktī uz apdraudētās personas rakstveida pieteikuma pamata. Šis lēmums stājas spēkā nekavējoties un uzliek par pienākumu personai, kas rada draudus, atstāt mājokli, kur pastāvīgi dzīvo aizsargājamā persona, neatgriezties un neuzturēties minētajā mājoklī un tā tuvumā tuvāk par lēmumā noteikto attālumu uz laiku līdz astoņām dienām no lēmuma pieņemšanas brīža. Policijas lēmumā par nošķiršanu var noteikt arī aizliegumu personai, kas rada draudus, kontaktēties ar aizsargājamo personu.»

Policijas lēmums pastāvošu vardarbības draudu gadījumā gan ir tikai pagaidu risinājums, jo ir spēkā vien 8 dienas. Taču  tas ir efektīvs gadījumos, kad nepieciešama tūlītēja rīcība.  Ja aizsardzība nepieciešama ilgāku laiku, apdraudētā persona jau uzreiz var  par to informēt policijas darbinieku. Tad policija tālāk lēmumu nodod tiesai vai persona pati var iesniegt pieteikumu tiesā.

Ja ir stājies spēkā tiesas lēmums par nošķiršanu, saskaņā ar kuru personai aizliegts tuvoties, sazināties ar tiesas lēmumā norādīto personu, tad policija  prasa to ievērot.

N. Tkačs: «Prakse liecina, ka daļa nošķirto personu tādu vai citādu iemeslu dēļ ir pārkāpušas šo lēmumu, nerēķinoties ar to, ka par šādu rīcību iestājas kriminālatbildība. Kopš šī likuma norma stājusies spēkā, policijā jau ir sākti 97 kriminālprocesi par «Nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību» nepildīšanu. Nākas gan saskarties ar situācijām, kad pēc lūguma  personu nošķirt un tiesas nolēmuma spēkā stāšanās cietusī puse meklē kontaktu ar varmāku. Piemēram, bija gadījums, kad sieviete, pēc kuras lūguma tika pieņemts  lēmums nošķirt dzīvesbiedru, nošķirtajam  pēc tam pieprasīja nākt un palīdzēt saimniecībā, piemēram, skaldīt malku. Šāda rīcība nav nedz ētiska, nedz prātīga, jo aizsargājamā persona pati sevi pakļauj atkārtotam vardarbības riskam, kā arī rada sarežģījumus policijai sniegt likumā noteikto aizsardzību.»

Ir arī gadījumi, kad lēmums tomēr no varmākas nepasargā un cietušajai pusei nav pat  iespējas paspēt informēt tiesībsargājošās iestādes, pirms notiek atkārtota vardarbība. Tā kāda sieviete, nezinot, ka pie durvīm klauvē varmāka, tās atvēra un saņēma naža dūrienu.

N. Tkačs: «Par laimi, šādu gadījumu nav daudz, taču ir skaidrs, ka šī norma nepasargā pilnībā un ir atkarīga no cilvēku tiesiskās apziņas. Tomēr šobrīd tas ir likumisks instruments, ar kura palīdzību iespējams izolēt varmāku. Kādreiz tādu varmāku varējām uz dažām stundām tikai aizturēt un tad viņš atgriezās dzīvesvietā, bet tagad pēc nošķiršanas lēmuma pieņemšanas likums aizliedz viņam tuvoties vietai, kur atrodas persona, kurai dara pāri. Pretējā gadījumā pret varmāku tiek sākts kriminālprocess, un rezultātā var draudēt pat  brīvības atņemšana.»

Kā tiek pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu

Ierodoties uz izsaukumu, policists sākotnēji pārtrauc vardarbību, noskaidro notikuma apstākļus, apzina aizsargājamo, kā arī personu, kas rada draudus, izvērtē, vai pastāv tūlītēji draudi aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai (vardarbības draudu risks) un vai pastāv varbūtība, ka tie var turpināties. Ja vardarbības draudu risks pastāv, policists no aizsargājamās personas pieņem pieteikumu, pieņem paskaidrojumu no personas, kas rada draudus, arī no notikuma lieciniekiem, ja tādi ir. Tad seko policijas lēmums par nošķiršanu. Tiklīdz policists šo lēmumu ir pieņēmis, tas stājas spēkā un ilgst 8 diennaktis.

Plašāka informācija pieejama arī interneta vietnē www.pretvardarbibu.lv


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru