«...un atkal esmu atpakaļ»
Vaidaviešiem vairāk vai mazāk par ANTRU LEZDIŅU zināms — pēc lielas burzmas nealkst, pa reizei, kad viņas bijusī dziedāšanas skolotāja toreizējā Valmieras 4. vidusskolā, tagad vaidaviešu jauktā kora diriģente Inese Sudraba palūdz ar savu balsi kuplināt kora skanējumu, atbalsta viņu Vaidavas rindās, jo savulaik dziesmā būts kopā ar kori Valmiera, Valmieras Valsts ģimnāzijas jauno skolotāju ansambli. Kāds papildinās, ka Antra ražīgi strādā radošu darbu mājās, tulko, rediģē rakstus un pilnīgi noteikti — publicitāte viņai vienaldzīga, tomēr sarunai piekrīt, iepazīstinot ar neformālās tikšanās reizēs Beverīnas novadā izauklēto ideju.
«Tā trakā ideja ir: ja Ventspilī ir Rakstnieku un tulkotāju māja, tad kāpēc tulkotājiem un rakstniekiem, jebkuram cilvēkam, kas nodarbojas ar jaunradi, tāda nevarētu būt Vaidavā! Esmu runājusi ar augstskolu docētajiem, arī viņi saka: tik labi būtu tā nedēļu pastrādāt, padzīvoties. Šī ideja man burtiski uzkrita no Visuma zem manu senču ābeles, bet saprotu — viena to nevaru pacelt. Gribētos atrast kādu lauku sētu, ne tikai ar māju kopdzīvošanai, bet varbūt pat ar atsevišķām ēkām, kuras saimnieki nezina, kā tās izmantot. Domāju, varbūt kāds arī zina šādus cilvēkus vai var ieteikt.» Antra paskaidro: ideju gribētos piepildīt arī tāpēc, ka jūtoties Vaidavai tā kā parādā, jo šī ir viņas sakņu zeme un, braucot ar riteni apkārt ezeram vai krustu šķērsu ceļus izstaigājot, sajūtot savu senču zemes spēku un ilgas pēc tēva dzimtajām mājām, kuras gan vairs nav iespējams atgūt, bet viņa ļoti cer, ka būs cilvēki, kas ideju sadzirdēs un atsauksies.
KARPATI. Lielajos kalnos Antrai esot dzīves nepieciešamība pabūt vismaz trīs reizes gadā. Tūlīt slēpošot Norvēģijā, bet Līgo svētkos Vaidavā viņa atkal apvilks tautastērpu, jo: «katrai latvietei vajag tautastērpu. Joprojām arī atceros, kā savos tautastērpos mūsu koris dziedāja latviešu strēlniekiem Tartu kapsētā».
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv