Vējš dzenā pērnās lapas
Gan jau katram valmierietim, kas dzīvo daudzstāvu daudzdzīvokļu mājā, ir savs viedoklis par sētnieku, kurš sakopj namam pieguļošo teritoriju. Ilgus gadus mums, Georga Apiņa ielas 16. nama iedzīvotājiem, bija liels prieks par mūsu čaklo sētnieci, taču dažādu apstākļu dēļ viņa pirms kāda gada devās šo darbu turpināt citā pilsētas vietā. Tad bija pārejas periods, kurā par zālienu un trotuāriem pie mūsu nama rūpējās būtne ar mūžīgu cigareti lūpu kaktiņā un sejā skaidri redzamu regulāru brīvā laika aizpildījumu... Paldies Dieviņam, šīs sētnieces gaitas mūspusē beidzās pavisam ātri!
Tagad jau kādu laiku mūsu namam atkal labs sētnieks, čakls vīrs, kurš katru rītu ar grābekli, slotu vai sniega lāpstu redzams savā postenī rosāmies. Šopavasar viņam vai katru dienu nākas ar grābekli vākt pērnās lapas. Ne jau no mūsu mājas zālienā esošajiem kokiem, šis darbiņš laikus padarīts rudenī. Tā kā laiks vējains, tad ar katru stiprāku pūtienu mūsu daļā lido pērnās lapas no pilsētas pašvaldībai piederošās teritorijas, kas sākas aiz mūrētās atbalsta sieniņas blakus trotuāram, kas, manuprāt, pat šajā staigājamajā zonā nes Zvirgzdu kalna ielas vārdu. Ja pavisam precīzi, tad vējš dzenā lapas uz mūsu mājai pieguļošo teritoriju no Karātavu kalniņa skvēra puses.