Šis brīdis man teātrī ir labs
Ceturtdien, 13. aprīlī, Valmieras teātra Lielajā zālē pirmizrādi piedzīvos režisora Vara Braslas iestudējums Alvja Lapiņa lugai «Nepabeigtās kāzas». Iestudējuma radošajā komandā scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Jurate Silakaktiņa, komponists Emīls Zilberts, video mākslinieks Gatis Priednieks-Melnacis un gaismu mākslinieks Māris Salmanis. Pirmizrādei tuvojoties, saruna ar Valmieras teātra aktieri JANUSU JOHANSONU, kuram izrādē uzticēta viena no galvenajām lomām.
Kā tev klājas, Januss?
Pašlaik notiek mēģinājumi Vara Braslas izrādē «Nepabeigtās kāzas». Vai es to Kronīti radīšu, vēl nezinu. Tas jau no kopdarba atkarīgs. Nav jau kā tādā senā jokā: iestāšanās teātra fakultātē. Atnāk viena meitene un saka: «Spēlēšu Annu Kareņinu. Annu es ņemšu uz sevi, vilcienu arī ņemšu uz sevi, arī sliedes ņemšu uz sevi...» Mēģinājumu procesā mani gandarī tas, ka mēs meklējam tādas lietas, kuras lugas autors Alvis Lapiņš nav tieši ierakstījis lugā, bet tās tur ieslēptas. Lietas, kas šim lugas žanram piemērotas. Man patīk šis radošais process. Tādam tam arī ir jābūt, bet...
Bet?
Nevaru teikt, ka esmu gandarīts par pagājušajā sezonā nospēlētajām izrādēm vai lomām, ko spēlēju šajā sezonā. Protams, gribētos spēlēt klasiskos un fantastiski dziļos materiālos, bet tādu pēdējā laikā vairs gandrīz nav. Šajā brīdī mani gandarī tas process, kurā mēs kopā meklējam iespēju, lai izrādi «Nepabeigtās kāzas» varētu pasniegt, kā Varis saka, garšojamu. Tādā ziņā šis brīdis ir labs. Man sāk nepatikt tajā brīdī, kad režisors aktierim visu ir izdomājis un uzspiež tikai savu variantu. Tajā brīdī es jūtos lieks. Kā tāda marionete. Mani kā aktieri tas absolūti negandarī.
Kas tevi gandarī kā aktieri?
Man liekas, ka Jaunais Rīgas teātris un Alvis Hermanis, kurš pats pēc pamatizglītības ir aktieris, izveidojis teātrī tādu situāciju, ka jebkurš aktieris ir spiests būt radītājs. Spiests būt radītājs vislabākajā nozīmē. Un tā ir tā fantastiskā sajūta, es pazīstu Jaunā Rīgas teātra aktierus, viņi ir fantastiski cilvēki. Viņos ir aktierim nepieciešamā gandarījuma sajūta, viņi spēj būt izrādes radītāji. Gribētos atgriezties pie teātra, kurā aktieris ir dabisks līdzradītājs. Sadarbībā ar Vari Braslu aktierim, kā viņš saka — tā ir tava virtuve. Es savā virtuvē tad arī varu meklēt to, kas manai lomai ir nepieciešams. Tā man ir radušās daudzas lomas. Piemēram, izrādē «Lattia», «Atvaros» patika nodevēju spēlēt, jo tas bija arī mans atradums. It kā ļoti maza lomiņa — 11 «kontaktminūtes» ar skatītāju četrās epizodēs.
JANUSS JOHANSONS. Matīsa Markovska foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv