Kāds iesi pie bērniem, tādi viņi nāks pretī
INESE ZĒĢELE. Valmieras sākumskolas direktores vietniece audzināšanas darbā, angļu valodas skolotāja un 6.D klases audzinātāja. Noslēgumam tuvojas viņas 12. skolas pavasaris, un plānotājā skaidri jau ierakstīts — 19. jūnijā: aidā, brīvdienās! Skolotājs nudien šajā ziņā ne ar ko neatšķiras no skolēna, arī skolotājs tās gaida tāpat kā bērni, jo baterijas taču visiem jāuzlādē.
Viļķeniete Inese stāsta, ka nejaušā nokļūšana Valmierā pēc Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas bijusi liktenīga.
«Nenožēloju! Valmiera ir daudzu iespēju pilsēta. Zaļums visapkārt, Gauja... Rīgas akmeņi mani nevelk. Ar vienu dienu pietiek un gribas mājās. Necik tālu nav arī vecāku, vecmāmiņas mājas, kur patīk rokas zemē ielaist. Laiks autobusā ir vislabākais, kad padomāt, nomierināties, nolemt, iedvesmoties no Latvijas pavasara,» Inese gan atzīstas, ka nav vēl izdevies īstenot klases bērnu vēlēšanos trosītē pārlaisties pāri Gaujai, jo «drusku tā kā bail, nenoturēs vēl mani... Bet, ja ne šopavasar, tad ar nākamo klasi būs jāsaņemas. Toties iepriekšējie bērni paspēja mani uzlidināt gaisa balonā, iemācīja slidot... Smejos: kāds piedzīvojums taču jāatstāj arī nākamajai klasei. Nav jau tā, ka mēs viņus tikai mācām, viņi netīšām audzina arī mūs. 30. maijs skolā ir ekskursiju diena, būsim Sajūtu parkā, un atkal turēšos viņiem līdzi.»
Dzīvē notiek tā, kā tam jānotiek.
Tā sanācis. Mana augstskola ir RPIVA, žēl, ka tiek slēgta. Jo blakus akadēmiskām zināšanām ieguvu labu pamatu psiholoģijā, pedagoģijā, modelējām un vadījām stundas. RPIVA tiešām iedeva pamatīgu izpratni par skolu, lai jaunais speciālists kā personība tajā nepazustu. Pabeidzu sākumskolas skolotāju programmu ar tiesībām mācīt divus priekšmetus arī pamatskolā. Manējie ir angļu valoda un mājturība meitenēm. Nebija domas, ka kādam mācīšu angļu valodu, izvēlējos vairāk sevis dēļ, lai labāk to apgūtu. Skolas direktors Jānis Siliņš ierosināja arī dažās klasēs mācīt angļu valodu, lai gan iebildu, ka labāk pasniegtu mājturību. Man vienmēr paticis tamborēt, adīt, šopavasar lepošos ar jaunu tamborētu somiņu... Bet nu 12 gadu laikā domas ir mainījušās, tagad atbildētu, ka labāk tomēr angļu valodu, jo bērni ir motivēti to iemācīties. Adīt? Pierasta atbilde: kāda jēga, visu taču var veikalā nopirkt.
VINGROJAM VISI! Skolā pa laikam kas jāpamaina. Tradicionālajā aerobikas festivālā zēniem ne sevišķi gājusi pie sirds dejošana. Tā vietā vismaz sešus gadus ir kustību festivāls ar kopīgu vingrošanu, stafetēm, kas bērniem ļoti patīk un bez žūrijas punktiem, jo sākumskolā svarīgākais ir — lai visiem gribas piedalīties.