Ja nevari uzbūvēt, nevari vinnēt!
Šodienas Vīru lietu viesis ir ļoti interesanta personība. Ne tikai spuraino dredu un ģērbšanās stiliņa pēc. Savos tikai 36 gados viņam ir kabatā gan vēsturnieka, gan arhitekta diplomi, arī labas juridiskās zināšanas, tomēr valmierietis JĀNIS NABOKINS tā īsti nav iekšā nevienā no šīm profesijām. Jo tagad jau vairākus gadus dara to, kas viņam dzīvē vislabāk patīk un sanāk — būvē trases mazajiem elektriskās piedziņas automodeļiem un arī pats piedalās šajās sacensībās gan Latvijā, gan ārzemēs. Kā pats smej — esot pārvērtis savu hobiju par dzīvesveidu. Triju gadu laikā Jānis uzbūvējis jau 15 trases, pērn no tām 8. Starptautiskajā trases automodelisma sportistu reitingā Jānis ir ceturtais. Pasaulē! Viņa kontā arī 2014. gada oktobrī Limbažos izcīnītā uzvara pasaules čempionātā trases automodelismā. Tikāmies vēl vecajā gadā, kad Jānis sarunai izbrīvēja laiciņu pirms Baltijas kausa izcīņas noslēdzošā posma braucieniem tepat Valmierā Vindas trasē, kura atbilst pasaules līmenim. Šoreiz intervijas vietā lai ir Jāņa monologi par būtiskām lietām viņa sporta veidā.
No pulciņa līdz pasaulei
— Esmu riktīgs Valmieras puika, no 5. vidusskolas. Šajā lietā esmu no pieciem gadiem, mani no bērnudārza savāca Dzirkstīte Stūraine, gāju vienā grupiņā ar viņas dēlu, tad nu viņa mūs, vairākus no grupiņas, katru dienu savāca, sākām iet pulciņā. Es gan bērnībā gāju laikam visos iespējamajos Valmieras pulciņos, izmēģināju visu, tomēr šis man visvairāk iepatikās. Pirmos piecus gadus mani skoloja pati Dzirkstīte. Taisījām papīra mašīnītes, tas jau ir visam pamats. Tik sīkus jau vēl pie trases klāt nelaiž. Pēc tam man pirmais skolotājs modelēšanā bija Atis Rudzītis, viņš ar visādām datorlietām darbojās. Būtībā kopš tā laika arī es te pie trases esmu, sanāk kādi 25 gadi, kopš ar modelīšiem braucu... Tagad jau pats daru pilnīgi visu — no modelīša izgatavošanas līdz pat sacīkšu trašu būvei. Jā, būvējam trases pa visu pasauli riņķī! Latvijā šis sporta veids ir samērā izplatīts daudzās vietās: Ventspils, Talsi, Kuldīga, Saldus, Rīga, Jelgava, Madona, Daugavpils, Valmieras rajonā Valmiera, Bērzaine, Mazsalaca, Rūjiena... Lietuvā ir kādas četras trases, Igaunijā būs kādas sešas, Somijā ir ap 40, Zviedrijā — pāri par 100. Tur tas ir riktīgi populāri jau no sešdesmitajiem gadiem, gandrīz katrā pilsētiņā pa trasei, ja ne divām!
Gan ceturtais, gan pirmais
— Vinnēju pasaules individuālo čempionātu Limbažos 2014. gadā un 2015. gadā Čehijā komandu sacensības — kopā ar zviedru Maiklu Landrūtu. Tas ir tā, ka ar vienu modeli pusotru stundu brauc divi cilvēki, pusi laika katrs. Pie tā, lai brauktu komandā ar Maiklu, tika strādāts ilgus gadus. Kamēr vēl esi zaļš gurķis, uz tevi pasaules līmeņa TOP čaļi neskatās. Kad tu lēnām sāc celties augšā, smagi strādā un tev ir progress, uz tevi jau sāk skatīties... Man pagāja kādi trīs četri gadi, kamēr es ielauzos elitē. Tad, kad tu jau esi elitē, tad sarunāt braukt kopā komandā ar kādu citu elites čali ir viegli. Mūsu sporta veidā pašā spicē galvastiesu pārāki ir čehi, šobrīd viņiem pasaules reitingā ir pirmās trīs vietas. Uz viņiem jau strādā veselas rūpnīcas, faktiski viņi ir šo rūpnīcu piloti. Es esmu ceturtajā vietā pasaulē (smejas).
SACĪKŠU BOKSĀ. Jānis, piesēdies pie savas plaši izvērstās pārnēsājamās sacīkšu darbnīcas galda, ko tikpat labi var dēvēt arī par mini elektronikas laboratoriju, rāda savu modelīšu virsbūves. Izmantos viņš tikai vienu. Turpat arī zobratu kaste, motoru kaste, pieci maisi ar riepām... Un tas viss, lai būtu gatavs jebkurai situācijai, kas vien varētu gadīties sacensībās!
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv