Ar spītību un sportisko rūdījumu
KĀRLIS ARNOLDS AVOTS šajās dienās atmēģināja «Mazās traģēdijas», jo kādu laiciņu izrāde nebija spēlēta. Izrādē viņš ir Albērs no stāsta «Skopais bruņinieks»: «Tāds izlaists jaunietis, pieradis dzīvot uz vecāku rēķina, un pēkšņi barons, mans tēvs, ko spēlē Dace Eversa, vairs nedod naudu... Darbs pie režisora Ščipicina no Sanktpēterburgas bija bezgala interesants un arī veselīga pieredze. Zināms, ka manai paaudzei ir grūtības ar krievu valodu, man vismaz ir paveicies tādā ziņā, ka ātri sapratu, ka šī valoda būs vajadzīga, un pēc vidusskolas sāku skatīties filmas krievu valodā. Sarunu līmenī varu komunicēt, arī režisora teiktajam tulku nevajadzēja, bet, tiklīdz pašam jāizsakās, ir problēmas, tāpēc apsveru iespēju par privātskolotāju, jo būs taču jāspēlē krievu klasika, jālasa krievu oriģinālliteratūra.»
Kārļa Arnolda ceļš līdz teātrim iesākās sportā. Kaut gan, mācoties Elejas vidusskolā, viņš ļoti centies līdzināties vecākajam brālim Robertam, sportistam, kurš Jelgavā darbojies A. Alunāna amatierteātrī, un tas radījis interesi par teātri: «Gāju uz viņa izrādēm, skatos, visi aplaudē, patīk, es arī varbūt varu... Pēc vidusskolas stājoties Kultūras akadēmijā pirmajā kārtā, kaut arī drīzāk izskatījos pēc sportista, tāds metrs un deviņdesmit septiņi, ne pēc aktiera, tomēr ļoti labi sevi apliecināju. Bet... nesanāca.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv