Kā top ciltskoks
1956. gadā, kad man bija trīspadsmit, mēs ar māti un māsu atgriezāmies no Sibīrijas, un par radiem nezināju gandrīz neko: viņi bija izklīduši visa pasaulē. Māte bieži stāstīja par savām četrām vecākajām māsām, diviem jaunākajiem brāļiem, savu tēvu un māti, 28 māsīcām un brālēniem. Man visi tie vārdi juka kopā, un nolēmu uzzīmēt plāniņu. Lapas vidū vienu zem otra pierakstīju visus septiņus bērnus, kreisajā pusē viņu tēvu un māti. Tas bija mana ciltskoka sākums. To paplašināju, aptaujāju radus. Pierakstīju mātes, tēva un radu atmiņas, no 1984. gada pierakstu dienas notikumus, katrai veltot tikai rindiņu, mēnesim lapaspusi.
No skolas laikiem Rencēnos pazinu vēsturnieku Laimoni Liepnieku. Liepnieks no muzeja iedeva dažas Burtnieku baznīcas grāmatas, kas Mičkēnos bija paglābtas no Endzelīna malkas šķūnīša ar cauru jumtu. Rakstītas vāciski, veciem burtiem. Tulkojumā no vācu valodas saucas „Māju pārraudzības grāmata”, tās dēvē par vizitācijas grāmatām. Sākot jaunu grāmatu, mācītājs dodas vizītē uz katru draudzes māju, dienā uz divām, un par to lapā ir ieraksts. Pieraksta saimnieku, sievu, bērnus, kalpus, dzimšanas gadu un datumu. Turpmāk papildina: ja apprecas pieraksta laulāto, vai — uz kurieni aizprecas, māju, lapaspusi, tāpat kalpu, meitu pārvietošanos, mirušos svītro. Perfekta uzskaite!
PAR SENĀKAJIEM SENČIEM. Limbe, 1773. gads.