Vērtīgas viesmīlības pieturvietas Vidzemē un Dienvidigaunijā

Piekrītot teicienam, ka mīlestība iet caur vēderu, Vidzemes plānošanas reģions un projekta partneri Valgā, Tartu un Jegevā aicināja deviņus igauņu un latviešu žurnālistus un sociālo mediju platformu satura veidotājus trīs dienās iepazīt tūrisma piedāvājumu tūrisma ceļā «Taste HansEATica», kas tapis, domājot par laiku pirms daudziem gadu simtiem, kad Latvija un Igaunija vēl kopā veidoja Livoniju, kuras tirdzniecības ceļi vijās cauri senās tirgotāju savienības Hanzas pilsētām. Mūsdienās šo pilsētu un to apkārtnes krodzinieki, amatnieki, pārtikas ražotāji un tirgotāji gaida ciemiņus no tuvām un tālām zemēm. Viņi piedāvā cienastu, kurā senās tradīcijas savienotas ar jaunām idejām un iespējām. Šeit vietējo ēdienu var raksturot kā veselīgu, svaigu un garšīgu, jo pārsvarā tiek izmantots pašu zemē izaudzētais vai savvaļā savāktais. No 80 jaunajā tūrisma ceļā iekļautajām viesmīlības pieturvietām Vidzemē un Dienvidigaunijā mediju vizītes laikā piestājām 18 «garšu pieturās», kur guvām vērtīgu priekšstatu par piedāvājumu. Viesojāmies ne tikai zemnieku saimniecībās, vietējo labumu darbnīcās, mazajās vīna un alus darītavās, jau restorānu ceļvežos iekļautās vietās, bet arī senās muižās un pilīs, kur iespējams baudīt maltīti.

Dienvidigaunijas kulinārais karuselis

Trīs dienu ceļojumā iepazinām uzņēmīgus un jaukus cilvēkus, baudījām jaunas un neparastas garšas! Dienvidigaunijā mums ļāva iekāpt «kulinārajā karuselī». Netālu no Peltsamā, bišu saimniecībā «Meemeistrid», tikām pārsteigti ar medus produktiem, kuru pagatavošanā izmantotas arī citas dabas veltes: kaltētas ogas, skuju ekstrakts, melnie ķiploki. Tālāk devāmies uz kafejnīcu «Juulamõis» Tartu pievārtē, kur ciemiņiem piedāvā tādu ēdienu kā mājās, ko gatavojot no vietējiem produktiem un tā atklājot vietējās garšas. Saimniece šeit prot izmantot arī to, ko var atrast pļavās, laukos un mežmalās. Šoreiz viņa pie grūbām bija pielikusi egļu dzinumus un dzeramo ūdeni papildinājusi ar salapojušiem bērzu zariem. Bet trauki bija ar spēka zīmēm jeb rūnu rakstiem. Ciemojoties «Juhus» alus darītavā, kas atrodas Tabiveres ciemā un iekārtota pie senām vējdzirnavām, piedzīvojām alus stāstu. Par alus gatavošanu uzzinājām no pašiem brūvētājiem – trīs jauniem, enerģiskiem draugiem. Pagaršojām dažādus brūvējumus ar šokolādes, kadiķu, laima, cidoniju garšu un kviešu alu. Katram dzērienam bija sava – izteikta, spēcīga, tīra garša. Tālāk ceļš veda uz Hellenurmes ūdensdzirnavām, kur viss notiek kā sendienās. Ciemiņiem ierodoties, tiek atvērta turbīna, dzirnavas sāk darboties, graudi tiek samalti miltos, un pēc apskates dzirnavu saimniece Mae ņem no krāsns ārā rudzu maizi un vēl siltu piedāvā viesiem kopā ar balandu sviestu. Nokļūstot Otepē pie gleznainā Puhajarve ezera, atklājām īstu vietu gardēžiem – «GMP Puhajarve restorānu» (iekļauts «White Guide Nordic 2018» ceļvedī), kur mūs sagaidīja gardēdības piedzīvojums ar izsmalcinātiem ēdieniem, kuriem iedvesma un produkti rasti Dienvidigaunijas dabā un saimniecībās. Otepes puse mūs pārsteidza ar vēl vienu īpašu viesmīlības pieturvietu – vīna darītavu «Murimäe Veinikelder», kas savu nosaukumu ieguvusi, pateicoties mājas sargam, sunim Murim. Šī ir vieta ar skaistu dabas ainavu, skatu uz vīnogulāju terasēm, viesmīlīgu saimnieci, īpašu vīna pagraba gaisotni, kur draugu sabiedrībā baudīt Igaunijā audzēto vīnogu un ogu vīnus. Sangastes «Rudzu māja» ciemiņus vilina gan ar tradicionāliem, gan mūsdienīgiem Dienvidigaunijas ēdieniem, kas top no rudzu graudiem, rudzu miltiem un rupjmaizes. Šeit garšojām gan kama miltus ar kefīru, gan saldas un sāļas rudzu trifeles, gan arī rudzu brandavīnu. Kaimiņos ielūkojāmies Vindzoras pils līdziniecē – Sangastes pilī, kur iespējams ne vien apskatīt pili un muižas parku, bet arī, piesakot iepriekš, nobaudīt vietējos rudzu ēdienus un spirdzinājumus. Pirms Latvijas robežas šķērsošanas Valgā viesojāmies viesnīcas «Metsis» Medību zālē, kur vietas vizītkarte ir dažādas medību trofejas un medījumu ēdieni.

Vidzemes atradumi un pārsteigumi

Vidzemē iepazināmies ar šokolādes gardumu ražotni «R Chocolate», kas atrodas Trikātā. Tur saimniece Raisa ieveda ciemiņus šokolādes pasaulē, atklājot, kā top unikāli un rokām gatavoti našķi – šokolādes tāfelītes, trifeles, kraukšķi un citi gardumi. Netālu no Burtnieku ezera piestājām saimniecības «Adzelvieši» sētā, kur viesi uzzināja par kaņepju audzēšanu, senajiem darbarīkiem. Tad visi varēja sēsties pie saimnieces Dzidras klātā galda un mieloties ar pašu gatavotu kaņepju maizīti. Savukārt pie saknēm mūsdienīgā veidā nokļuvām Valmiermuižas teātra kafejnīcā, kur minimālisma estētikā izturētajā interjerā piedzīvojām «alus precināšanu» – vairākkārtu maltīti, kas atklāja zemes un pavasara garšu svaigumu, piedevām saderīgus brūvējumus. Kocēnu novada «Bilderos» viesojāmies vīna darītavā «Matilde», kur saimnieki Edmunds un Arta pārsteidza ar bagātīgu klāstu vīnu un vermutu, kas tiek brūvēti no dārzā un apkārtnes pļavās, mežos un purvā iegūtajām ogām un ziediem. Šeit katrs viesis varēja atrast savai garšai piemērotu spirdzinājumu. Pa ceļam uz Cēsīm viesojāmies Ungurmuižā, kur bija iespēja nedaudz iejusties 18. gs. gaisotnē. Tālākais ceļojums aizveda vēl senākā vēsturē – uz Livonijas zemnieku dzīrēm Cēsu ordeņa pilī, kas ļāva sajust to laiku līksmību un baudīt ēdienus, ar kuriem reiz mielojās Livonijas ļaudis. Sekojot senajiem tirdzniecības ceļiem, devāmies uz viduslaiku pilsētu Raunu, kur ir uzņēmuma «Latvijas Ķiploks» mājvieta. Šeit saimnieko Sintija un Inese. Viņas ceļ godā pašu zemē audzētos ķiplokus, gatavojot gan granulas, gan pulverus, gan gardu ķiploku pesto. Viss veikaliņš smaržo pēc spēcinošajiem un veselīgajiem ķiplokiem, kurus šeit var arī dažādi baudīt – šokolādē, uzlējumā, tējā vai zupā. Ceļojuma gala pieturvieta bija Amatciema «Jonathan Restorāns», kur pa logu pavērās skaists skats uz ezeru un ciemu. Tur tika baudīta maltīte, kas pārsteidza pat pieredzējušus gardēžus. Rabarberi mūsdienīgā un izslīpētā izpildījumā iepriecināja gan ēdāju acis, gan vēderus.

Gaidīsim arī jūs gardēžu ceļojumā pa «Taste HansEATica» ceļu Vidzemē un Dienvidigaunijā! Šīs apmeklētās vietas un daudzas citas drīzumā varēs aplūkot īpaši izveidotā mājaslapā un tūrisma ceļvedī, kas būs pieejams tūrisma informācijas centros Vidzemē.

UNGURMUIŽA. Lindas Rutules foto