Vērtē cilvēkresursu trūkumu medicīnā
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vakar sanāca uz sēdi, lai spriestu par cilvēkresursu trūkumu medicīnas jomā un nepieciešamo finansējumu medicīnas darbinieku atalgojuma palielināšanai 2020. gadā.
«Notiekošais Daugavpils slimnīcā, kur anesteziologu trūkuma dēļ nenotiek plānveida operācijas, raisa bažas, ka līdzīga situācija var izveidoties arī citviet, un ir jānovērš akūtais ārstu, medmāsu un medmāsu palīgu trūkums. Komisijas sēde sasaukta, lai spriestu par tūlītējiem pasākumiem situācijas uzlabošanā un definētu, ka veselības jomai 2020. gada budžetā jābūt prioritātei,» tā komisijas vadītājs Andris Skride.
Komisija uz sēdi bija aicinājusi arī vairāku slimnīcu, Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas, Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas slimnīcu biedrības, kā arī Valsts prezidenta kancelejas, Ministru prezidenta Valsts kancelejas, Veselības ministrijas, Finanšu ministrijas un Valsts kontroles pārstāvjus.
«Liesma» tikšanās laikā dzirdēto lūdza komentēt SIA «Vidzemes slimnīca» valdes priekšsēdētāju Uģi Muskovu.
«Sarunas bija par finansējuma pieaugumu nozarei, par to, ka jābūt iezīmētam budžetā 20 % atalgojuma pieaugumam, jo strādājošie jau tic, ka tas būs, viņi vēl paliek un strādā, taču tiešām tika akcentēts, ka darbaspēka trūkums ir izteikts. Strādājošo trūkums jau nav vien šodienas notikums, tas veidojies pēdējās desmitgades laikā. Trūkst, ārstu, medmāsu. Šajā sēdē piedalījās daudzu ārstniecības iestāžu pārstāvji, un kopējais skaitlis, kas tur tika sakalkulēts, bija vismaz 2000. Lielajās slimnīcās trūkst ap 300 cilvēkiem personālā, mums 40. Jā, Vidzemes slimnīca gribētu piesaistīt vēl 20 ārstus un 20 māsas, dažādās specialitātēs un profilos. Vidzemes slimnīcā neatliekamo palīdzību pilnvērtīgi nodrošinām, bet ir zināmas problēmas, ja nākas kolēģi aizvietot, tāpat nodrošinot plānveida pakalpojumu saņemšanu. Diskusijā arī likām uzsvaru uz to: ja visi aprūpes līmeņi varētu strādāt pilnvērtīgi: ģimenes ārsti, ambulatorā un stacionārā palīdzība, bet, līdzko kaut kur ir problēmas, tad slodze virzās uz citiem kolēģiem. Ja laikus nav pieejami speciālisti vai izmeklējumi, tad var pacients akūtā stāvoklī nonākt slimnīcā un ārstēšana būs daudz dārgāka nekā pirmajos posmos, kam arī ir finansējums vajadzīgs, lai optimāli strādātu, un vajadzīgi strādājošie. Un tajā pašā laikā sēdē runājām, ka jāsakārto stacionāru tīkls, ka jādiskutē par ārstu, māsu sertifikācijas jautājumiem, virsstundām un to samaksu, un kā risinājums tika minēta arī darba tirgus atvēršana ārvalstu speciālistiem, jo daudzi augstas raudzes speciālisti jau nav ikdienā sazobē ar pacientiem, bet veic izmeklējumus, manipulācijas, un tas notiek sadarbībā ar kolēģiem. Taču darba tirgus atvēršana ārvalstniekiem ir ļoti jutīgs jautājums, un tas noteikti vēl tiks dažādos līmeņos pārspriests un vērtēts.»
JAUNU MEDIĶU TRŪKST, un Vidzemes slimnīcas medmāsas un ārsti dažādos pasākumos tiekas ar pusaudžiem un jauniešiem, stāstot par mediķa profesiju. Arī operāciju nodaļas māsa Jāna Lure rāda instrumentus, lai pusaudžiem rastos jautājumi. Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv