Pa plūškoku ceļu

Šā gada pavasarī biedrība saņēma apstiprinājumu, ka ir piešķirts finansējums starptautiskās sadarbības projektam «Dzīves kvalitātes paaugstināšana lauku reģionos, kopjot tradicionālās vērtības VRG «No Salacas līdz Rūjai» un tās sadarbības partneru Latvijā un Vācijā darbības teritorijās».

Jauns projekts – jaunas iespējas

Līdz 2020. gada rudenim biedrība rīkos pieredzes un mācību pasākumus projekta dalībniekiem par plūškoku un citu vērtīgu ogu un augļu koku audzēšanu, lauksaimniecības blakus produktu (salmu, kaņepju šķiedras) izmantošanu būvniecībā un līdz šim neizmantotu vai degradētu teritoriju atgriešanu uzņēmējdarbības norisēm. Biedrības partneri šajā projektā ir Saksijas Anhaltes (Vācijas  pavalsts) Hohes Berdes vietējā rīcības grupa un Latvijā – mūsu tuvie kaimiņi VRG «Lauku partnerība Brasla».

Pirmais projekta pasākums tika rīkots pie partneriem Vācijā šogad  no 21. līdz 26. jūlijam. Sešu dienu mācību un pieredzes apmaiņas  braucienā devās 20 cilvēku grupa. Plūškoku audzēšanā Latvijas eksperts bija Māris Narvils – LLKC dārzkopības konsultants, bet vācu partneriem – Herns Johans Španenkrebs (Hern Johann Spannenkrebs), pieredzējis agronoms un plūškoku audzētājs. Savukārt Jānis Saulītis, uzņēmējs un SIA «Seno tehnoloģiju parks» vadītājs, bija eksperts par dabas būvniecības materiāliem.

Pieņemšanā un plūškoku plantācijā

Pieredzes dienas sākās ar pieņemšanu Hohe Borde pašvaldības rātsnamā. Tur mūs sirsnīgi sagaidīja pašvaldības birģermeistare Štefi Triteles (Steffi Trittel) kundze, mediju pārstāvji (Maik Schulz un Anete Frevalde), kā arī Saksijas Anhaltes Lauksaimniecības un Vides ministrijas pārstāvis Matiass Willenbokels. Mūsu grupa tika iepazīstināta ar Hohe Borde pašvaldības darbībām teritorijas attīstībai un vietējās rīcības grupas «Flechtinger Höhenzug» (Fleštingera grēda) mērķiem. Lai veicinātu savstarpēju pieredzes apmaiņu, arī mūsu delegācija bija sagatavojusi kopīgu prezentāciju, kuras laikā projekta partnerus iepazīstinājām ar mūsu nodarbošanos un nākotnes plāniem šā projekta ietvaros. Tikšanās noslēgumā notika projekta aktivitāšu un progresa apspriešana, darbības plāna aktualizēšana, savstarpējo ekspertu pieredzes apmaiņa un diskusijas. Tikām iepazīstināti ar LEADER projektu «Plūškoks, miza, lapas un ziedi. Katra daļa dod spēku un veselību», kura ietvaros ir izveidots Plūškoka ceļš velobraucējiem un iestādīts plūškoku dārzs. Plūškoka plantāciju (dārzu) Brumbijā (Brumby) un Plūškoku biroju apmeklējām nākamajā vizītes dienā. Agronoms Herns Johans Španenkrēbs mums sniedza izzinošu lekciju par plūškoku audzēšanu, šķirņu izvēli un produktu pārstrādi jeb plūškoku virtuvi. Gandarījums un bauda garšu kārpiņām bija saimnieču sagatavotā degustācija ar dažādiem plūškoku produktiem – daudzu veidu plūškoku augļu marmelādi, plūškoku sīrupu un vīnu. Dienas otrajā pusē eksperts Jānis Saulīts no Latvijas novadīja teorētisko un interaktīvo semināru par dabai draudzīgu būvmateriālu izmantošanu dzīvojamo un sabiedrisko ēku būvniecībā (Salmu paneļu izmantošana būvniecībā). Pilnvērtīgam dienas noslēgumam Vācijas projekta partneri mums bija sagatavojuši īpašu programmu – vakaru pie Hohe Bordes pašvaldības brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem kopā ar uzņēmējiem un Hohe Bordes pašvaldības padomniekiem. Vakara gaitā ugunsdzēsēji veica paraugdemonstrējumus rīcībām īpaši bīstamos apstākļos. Mūsu eksperts Jānis Saulītis Hohe Borde pašvaldības ugunsdzēsēju uzraudzībā īstenoja eksperimentu – interaktīvu testu  salmu paneļa uguns noturības līmenim. Tika fiksēts laiks, kad gāzes degļa liesma tika pietuvināta salmu panelim un sākta dedzināšana. Ar īpašu mērierīci pēc 8 minūtēm konstatēja, ka liesmas pusē salmu panelis ir uzkarsēts līdz 880 grādiem, bet 4 cm biezā paneļa otrā pusē temperatūra bija vien 60 grādu. Panelis tā arī neaizdegās – sapresētie rudzu salmi tikai gruzdēja bez uzliesmojuma. Klātesošie par redzēto bija pārsteigti. Vakara saviesīgajā daļā galdā tika celti plūškoku produkti: desiņas, kuru  pildījumā kā garšviela bija pievienota plūškoka ziedu piedeva, Tritteles kundzes pašas ceptā maize ar plūškoka ogu sulu, vītināts šķiņķis, kas ticis marinēts plūškoku sulas marinādē, kā arī gards siers.

Veiksmes stāsts par degradētu teritoriju

Nākamajā dienā Vācijas partneri mums bija ieplānojuši bijušās cukurfabrikas teritorijas apmeklējumus. Devāmies uz Nordgermerslēbenu (Nordgermersleben), kur delegāciju iepazīstināja ar veiksmes stāstu par degradētas teritorijas pielāgošanu (rūpnieciskās zonas revitalizāciju) rekreācijas vajadzībām iedzīvotājiem, izveidojot ekopeldvietu ar ainavu parku un sajūtu taku. Ekopeldvietas unikalitāte ir balstīta uz bioekonomikas principu, izmantojot ūdens resursu, to attīrot caur noderu laukiem, bagātinot ar skābekli un atgriežot izmantošanā. Otrs bijušās cukurfabrikas objekts bija rūpnieciskās agroekonomikas uzņēmuma «Agro Bordegrun» apmeklējums. Uzņēmums sekmīgi izveidojies likvidētās cukurfabrikas teritorijā un ražīgi darbojas lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā, lauksaimnieciskās tehnikas remonta un pakalpojumu sniegšanā un koģenerācijā. Šis uzņēmums ir izvietojies blīvi apdzīvotā teritorijā un ir izaicinājuma priekšā par uzņēmējdarbības aktivitātes sabalansēšanu ar iedzīvotāju vēlmi pēc mierīgas, klusas dzīvojamās teritorijas.

Dienas otrajā pusē devāmies uz Magdeburgu vizītē pie Degradēto teritoriju sanācijas pārvaldes  speciālistiem. Pārvalde ir Valsts nozīmes pārraudzības iestāde, kurā strādā 29 darbinieki – vides inženieri, būvniecības un dažādu tehnoloģiju eksperti. Tikšanās laikā degradēto teritoriju apsaimniekošanas departamenta vadošie speciālisti mums prezentēja savu iestādi un pastāstīja par jau vairākiem lieliem īstenotiem projektiem. Uzklausījām plašu pieredzes stāstu par Austrumvācijas federālās zemes izaicinājumu atjaunot VDR laikā spēcīgi piesārņotās industriālās teritorijas. Iestādes mērķis ir novērst  visus ar zemes piesārņojumu saistītus apgrūtinājumus nākamajam investoram – uzņēmējam, kas vēlas uzsākt saimniecisko darbību. Mēs novērtējām un salīdzinājām šo darbu apjomus, piemēram, kādā tempā tiek sanēti gudrona dīķi Latvijā. Saksijas Anhaltes reģionā šādu pasākumu īstenošanai ieguldīti jau 1,5 miljardi eiro. Pēcpusdienā devāmies apskatīt sanētās teritorijas dabā – pirms un pēc sanācijas jeb zemes piesārņojuma likvidēšanas un teritoriju pārdošanas attīstītājiem (uzņēmējiem un investoriem).

Dabas parks – kaut kas unikāls!

Vizītes noslēgumā devāmies uz Šprēvaldes dabas parku, kuru noteikti varam minēt kā unikālu, pieredzes vērtu veiksmes stāstu par teritorijas attīstību caur paštēla veidošanu. Šprēvaldes dabas parks ir spilgts uzskates piemērs par revitalizēto teritoriju izmantošanu tūrisma attīstībā ar ūdens labirintiem 1500 km garumā, dažādo pakalpojumu servisu, lauksaimniecisko ražošanu (gurķis kā vietas zīmolprodukts un pievilcības magnēts), kur tiek piedāvātas tūrisma iespējas visa gada garumā no skaistiem izbraucieniem baržu prāmjos vasaras pilnbriedā līdz karstvīna braucieniem Ziemassvētkos. Šprēvaldes dabas parks ir arī spilgts uzņēmējdarbības dažādošanas piemērs. Purvainu  un ūdenstilpņu pārbagātu apvidu dabai saudzīgā veidā izmanto mazie uzņēmēji, kuri nodrošina ēdināšanas pakalpojumus tūristiem, pārvietošanos ar īrētām vienkoču vai piepūšamajām laivām, piedāvā naktsmītnes, relaksācijas un SPA pakalpojumus. Pirms 20 gadiem šajā teritorijā bija pats lielākais bezdarba līmenis Austrumvācijā. Pēc Vāciju atkalapvienošanās no turienes tika aizvāktas vairākas PSRS laikā būvētas brūnogļu spēkstacijas. Vairāki tūkstoši cilvēku palika bez darba. Nu ir redzams, ka padomju laika radītās negatīvās ietekmes ir pārvarētas, vietējie ir spējuši degradētās teritorijas pārvērst par attīstītu un pieprasītu dzīvesvietu ar aktīvu tūrisma plūsmu.

Pieredzes un visa redzētā iedvesmoti, atgriezāmies no pirmā mūsu projekta pasākuma. Laikus tiks gatavots jau nākamais! Projekta aktivitātes ir pieejamas ikvienam vietējo rīcības grupu «No Salacas līdz Rūjai» un «Lauku partnerības Brasla» darbības teritorijas iedzīvotājam vai uzņēmējam.

VĀCIJĀ. Iepazīstam plūškoku produktus. Daigas Siliņas foto