Veiksmei pa pēdām

Pirms vairākiem gadiem pie sevis uzņēmām Igaunijas dienvidu daļas un Peipusa piekrastes VRG delegāciju. Nu saņēmām uzaicinājumu doties atbildes vizītē. Maršruta galamērķis bija Peipusa ezera piekraste, apciemojot četras VRG, kas šajā teritorijā realizē LEADER finansētas aktivitātes un īsteno projektus. Ar lielu ieinteresētību uzklausījām VRG sagatavotās prezentācijas, apmeklējām izvēlētos uzņēmumus un nevalstiskās organizācijas. Divas dienas ir mazs laiks, lai apskatītu visu, tomēr mums tas izdevās, pateicoties pārdomāti izstrādātai programmai un grupas vadītājam un tulkam Jānim Prangelim.

«Sīpolu ceļš» un «Dzeltenie logi»

Vispirms devāmies uz Tartu, kur mūs sagaidīja VRG «Tartumaa Arendusselts» valdes locekle Līsa Lainemē, kas iepazīstināja ar organizācijas darbību, teritoriju īpašajām attīstības tendencēm un iedzīvotāju izvietojumu. Tūrisma nozari šajā teritorijā ir nolemts attīstīt ar vērienu. Piesaistīti līdzekļi teju no visiem iespējamiem ES finanšu avotiem, arī pašvaldību un privāto partneru līdzekļiem. Popularitāti ieguvuši vairāki projekti, viens no tiem – «Onion route» (Sīpolu ceļš).

Nosaukums «Sīpolu ceļš» ir dots vecticībnieku ciematu atrašanās joslai gar Peipusa ezera krastu. Sīpolu audzēšanas tradīcijas pirms vairāk nekā 400 gadiem ir atnākušas kopā ar ieceļotājiem no Sibīrijas un citiem tāliem Krievijas reģioniem, kur, reformējoties pareizticīgo baznīcai, uzsāka vajāt tos, kuri vēlējās saglabāt savu piederību vecticībai. Sīpolu audzēšana ir tikai viens no bagātā kultūras mantojuma. Iepazinām arī savdabīgo ēdienu garšu. Piekrasti apdzīvo gan krievi, gan igauņi, un tas arī nodrošina bagātīgo kultūras daudzveidību. Projekta «Sīpolu ceļš» galvenais mērķis ir attīstīt un reklamēt Peipusa ezera reģiona tūrismu un atbalstīt tā izaugsmi. «National Geographic» projekta «Living on the Edge» ietvaros ir iegādāti 28 dzeltenie logi (rāmji), tie ir uzstādīti īpaši izvēlētās skaistākajās vietās tā, lai dabas mīļotājiem burvīga ainava pavērtos, raugoties caur dzelteno rāmi abos virzienos. Ar LEADER finansējuma atbalstu ir sagatavoti un pavairoti daudzi informatīvie materiāli, ļoti interesanta ir dzelteno rāmju karte, kas aicina tūrisma entuziastus apceļot visas iezīmētās vietas un iemūžināt sevi uz skaisto ainavu fona. «Sīpolu ceļš» un «Dzelteno logu» iezīmētās apskates vietas ir inovatīvi projekti, un abos šajos projektos sadarbības partneri ir visas četras mūsu braucienā apmeklētās VRG.

«Medus istaba» un «Vīna māja»

Pēc tikšanās Tartu devāmies uz Varnjas ciematu, kur iepazināmies ar vienu no LEADER projektiem – viesu māju «Mesi tare» (Medus istaba). Saimniece izstāstīja stāstu par viesu mājas izveidi, kā arī pasniedza gardas pusdienas. Cik garšīgi bija pīrādziņi ar ceptu sīpolu pildījumu un žāvētas gaļas zupa, kur garšai pievienotas kaltētās sīkās Peipusa zivtiņas, sauktas par stintēm!

Peipsimā apmeklētāju centrs ir izveidots ar mērķi saglabāt vietējo tradicionālo rokdarbu prasmes un attīstīt unikālo krievu vecticībnieku ciematu kā tūrisma galamērķa teritoriju. Tālāk devāmies uz Alatskivi ciematu, kuru daudzi atpazīst ar atjaunoto arhitektūras pieminekli baltvācu muižu. Nu šajā ciematā tūristi var apmeklē arī Veinimaja (Vīna māja), kuras saimniece Killi Musta stāstīja par savu mazo vīna ražotni un piedāvāja degustēt sešus no saviem iecienītākajiem vīniem.

Kuteru un jahtu stūrmaņu apmācība

Apmeklējām arī VRG Jõgevamaa Cooperation Chamber teritorijā esošo «Mustvee Jahtklubi» (Jahtu klubs), kur LEADER finansējums tika izlietots kluba ēkas celtniecībai. Kluba prezidents Igors Borodins pastāstīja, ka tur, izrādās, apmāca kuteru un jahtu stūrmaņus. Igors, būdams profesionāls kuģa stūrmanis, ir tiesīgs veikt šo atbildīgo darbu. Katru gadu ap 300 cilvēku nokārto starptautisko kuģošanas licenci. Kursanti brauc arī no Latvijas.

Mustvē pilsētā iepazinām arī otru uzņēmējdarbības projektu – nozīmīgu pilsētas infrastruktūrai. Tā ir bijusī sabiedriskās ēdināšanas ēka, kurā jaunie saimnieki iekārtojuši kafejnīcu un banketu zāli lielāku viesību rīkošanai, kā arī uzbūvējuši trešo stāvu, kur ir iekārtoti 11 viesnīcas numuriņi.

Igaunijas dārgākie sieri, «Vēstures muzejs» un «Jaunrades māja»

Otrā dienā devāmies uz VRG Peipsi - Alutaguse Chamber of Cooperation teritorijas uzņēmumu «Alutaguse juust OÜ», kurā saimnieko brālis un māsa. Viņu bizness ir īpašu sieru ražošana. Tie īpaši ir ne tikai pagatavošanas tehnoloģijas un garšas ziņā, bet arī ar to, ka tie ir Igaunijas dārgākie sieri. Pienu iepērk no netālu esošās lielfermas. Daudzums nav liels – tikai 500 kg nedēļā. No svaiga, nepasterizēta govs piena ražo brī tipa sieru, izmantojot trīs tipu pelējuma sēnītes – baltā, zilā un zili baltā (izskatījās pelēka). Bez brī tipa siera tiek gatavotas arī īpaši gardas siera uzkodas. Mums bija iespēja šos sierus degustēt un iegādāties sev iecienītāko.

Tālāk apmeklējām «Iisaku muuseum» (Vēstures muzejs). Tur aplūkojām dažādas ekspozīcijas vairākās zālēs. Pretējā ielas pusē kopā ar VRG Peipsi-Alutaguse Chamber of Cooperation administratīvo vadītāju Lē Rosu devāmies uz organizācijas telpām, kur iepazinām VRG darbību un projektus. Lai gan laika apstākļi braucienā nelutināja, kopā ar Lē tomēr devāmies arī aplūkot pašu Peipusa ezeru, kur ar LEADER finansējumu ir uzbūvēti daudzi objekti ezera promenādē, kā arī finansēti uzņēmēju projekti kempingu būvniecībai.

Kā pēdējo apskates objektu braucienā iekļāvām «Rapina Loomemeja» (Jaunrades māja). Tās izveides ideja radusies no domas, ka teritorijas cilvēkiem ir jābūt vietai, kur sevi apliecināt un atmodināt savu radošumu. Šeit pieejamas dažādas darbnīcas – keramikas, mākslas un stikla darbnīca, austuve, alus brūvētava, vīna darītava, profesionāla virtuve, skaņu ierakstu studija, semināru telpa, izstāžu zāle. LEADER atbalsts ir sniegts keramikas un stikla darbnīcas inventāra, skaņu ierakstīšanas telpas tehnikas, kā arī šūšanas darbnīcas inventāra iegādei.

Viens no svarīgākajiem projektiem – interneta optiskā kabeļa ierīkošana Repinas pilsētā. Mūs tas pārsteidza, jo Latvijā šāda mēroga projektu finansēšanai LEADER netiek izmantots. Divās dienās apmeklējām lielu daļu no Peipusa piekrastes un braucot bieži redzējām uz ēku jumtiem izvietotas saules baterijas, arī saules kolektoru stacijas pie ražotnēm. Tas arī savā ziņā bija pārsteigums – tātad Dienvidu Igaunijā saule spīd vairāk, jo pie mums, Ziemeļvidzemē, šāda veida enerģijas ieguve diemžēl nesaņem LEADER finansējuma atbalstu.

JAUNRADES MĀJĀ. VRG «No Salacas līdz Rūjai» uzņēmēji un darba komanda kopā ar Repinas VRG vadītāju, valdes locekli, «Jaunrades mājas» saimnieci un keramikas amatniekiem.