Rūjienas Senioru mājai – pirmā desmitgade

Aiz šiem vārdiem slēpjas spēcīga komanda, par ko esmu ļoti lepns. Empātiski un zinoši speciālisti, kas zina un māk darīt savu darbu komandā, sajūt klientus un spēj viņiem palīdzēt. Aiz šiem vārdiem slēpjas mūsu pieredze 10 gadu garumā, kā visveiksmīgāk sniegt aprūpi visdažādākajām klientu grupām. Realizētās idejas un mūsu sapņi, kas nākotnē vēl jāsasniedz. Protams, arī klupieni, bez tā nevar uzņēmējdarbībā. Tikai svarīgi, vai tu mācies no šādiem klupieniem, lai nākotnē no tiem izvairītos. 

Rūjienas izstāžu zālē Rūjienas simtgadei veltītajā vēstures liecību ekspozīcijā atskatā par pēdējiem desmit gadiem ir redzams kāds foto, kurā trīs gados jauni cilvēki iepozē pie Rūjienas slimnīcas jaunās ēkas, pieraksts vēsta, ka 2010. gada 1. aprīlī tur darbu sāk Rūjienas Senioru māja. Kas bija šī trijotne un kādēļ tā savai uzņēmējdarbībai izvēlējās tieši Rūjienu?

Tie esam es ar brāli Kārli, ar kuru kopā arī esam šos 10 gadus strādājuši roku rokā. Trešais puisis pirmajos mēnešos no mūsu komandas aizgāja sev zināmu apstākļu dēļ. Viņa vietā pievienojās mūsu sievas Daina un Sandra, kuras daudz darba ieguldīja, lai Rūjienas Senioru māja kļūtu par tādu aprūpes centru, par kura aprūpes kvalitāti ir liels prieks. Daina ir attālinājusies no senioru mājas ikdienas darbiem, bet Sandra kļuvusi par mūsu trešo balstu. 

Ideja veidot aprūpes centru radās man, uzrunāju brāli, un sākām meklēt vietu, kur varētu realizēt ieceri. Meklējumi atveda uz Rūjienu. Kā jau esmu teicis intervijās, man pašā sākumā bija sajūta, kā gan lietas var saslēgties viena pēc otras, lai iedomātais varētu piepildīties. Tieši tā notika! Īstajā brīdī zvans, īstajā brīdī tikšanās ar īstajiem cilvēkiem, un 2010. gada marta beigās es stāvēju bijušās Rūjienas slimnīcas ēkas pagalmā un sapratu – viss ir izdarīts! Mūsu ideja ir īstenojusies, un 1. aprīlī jāsāk darbs. Es saku, ka Rūjiena atrada mani, nevis es Rūjienu. Sākumā doma bija – atbraukšu uz Rūjienu pāris dienas nedēļā, un viss notiks. Pat nemeklēju dzīves vietu Rūjienā, jo tikko kā biju uzcēlis māju Salaspilī. Diezgan ātri sapratu, ka tā gan nekas nenotiks, ka jābūt uz vietas katru dienu, lai realizētu savu ieceri – izveidot labāko aprūpes centru Latvijā. 

Kāds bija sākums, pirmās grūtības, kā izdevās izveidot klientus apkalpojošo komandu, kurā bez nozares speciālistiem nekādi neiztikt, un kā iemantojāt senioru un viņu tuvinieku uzticību?

Sākums bija spara pilns ar krietni biezām rozā brillēm uz acīm. Enerģija nav pazudusi, bet brilles nokrita samērā ātri. Ja šo briļļu sākumā nebūtu, es, visdrīzāk, būtu nobijies un atmetis ideju par senioru mājas izveidi. Bija jāpierāda sava kvalitāte kā jaunam uzņēmumam. Lai arī mums bija iegūta pieredze organizēt, vadīt un plānot procesus starptautiskos uzņēmumos, šī bija mūsu pirmā pieredze sava uzņēmuma vadībā, pirmā pieredze būt darba devējam. Arī pirmā pieredze sociālās aprūpes jomā. Bija jāapmāca un jāiemāca darbiniekiem mainīt darba stilu, vairāk strādāt komandā, veidojot uz klienta vajadzībām vērstu pakalpojumu. Ir bijuši dažādi brīži, kad jāpieņem ātri un reizēm arī sāpīgi lēmumi, taču, ja šādi brīži nenogremdē uzņēmumu, tad tie māca, disciplinē un norūda.

Klienti un tuvinieki mums uzticas. Vienmēr saku – atbrauciet un paskatieties, kā rūpējamies par klientiem, tad jums būs vieglāk pieņemt lēmumu par sava tuvinieka uzticēšanu mūsu aprūpē. Daudzi šo iespēju arī izmanto. Esmu novērojis, ka sākumā, ienākot senioru mājā, tuvinieks ar neuzticību skatās uz sienām, grīdām, kuras vēl gaida remontu, bet ieraugot, kā veicam aprūpi, šaubas pazūd. 

Kāds pēc pirmajiem desmit gadiem tagad ir Rūjienas Senioru mājas CV? Cik ir klientu un to aprūpētāju, kāds ir senioru vecums, kādu profesiju pārstāvji viņi bija savā aktīvajā darba mūžā, no kurām Latvijas vietām viņi ieradušies uz vecumdienu pavadīšanu Rūjienā?

Rūjienas Senioru māja ir viens no labākajiem aprūpes centriem Latvijā. Pirms 10 gadiem daudz braucām pieredzes apmaiņā uz citiem aprūpes centriem gan Latvijā, gan citur Eiropā. Tagad daudzi brauc pieredzes apmaiņā pie mums. Esam ieviesuši dažādas tehnoloģijas un risinājumus, kas uzlabo aprūpes pakalpojuma sniegšanu, ar tiem arī dalāmies ar kolēģiem. Rūjienas Senioru mājā dzīvo vairāk nekā 100 klientu, par kuriem rūpējas 45 darbinieki. 10 gados esam palīdzējuši vairāk nekā 600 klientiem vai no visas Latvijas. Pie mums dzīvo visdažādāko profesiju pārstāvji. Bija kāda pensionējusies būv­inženiere, kas ieteica dažādus risinājumus ēkas remontam. Dzīvoja arī māksliniece, kura turpināja gleznot un veidot gleznas plastilīna tehnikā. Izveidojām izstādi. 

Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs – kā tam izdodas piesaistīt ārstus un citus medicīnas speciālistus, lai klientiem nodrošinātu primārās un sekundārās medicīniskās aprūpes pieejamību?

Šis bija viens no nosacījumiem par labu Rūjienai pirms 10 gadiem, jo mūsu ēkā joprojām ir ģimenes ārstu un medicīnas speciālistu prakses vietas. Tas nozīmē, ka mūsu klientiem ģimenes ārsts, ķirurgs, rentgens, stomatologs ir pieejami. Mēs to novērtējam. Es zinu aprūpes centrus, kur ārsta pieejamība ir liela problēma. Ikdienā par klientiem rūpējas medmāsas un fizioterapeits, konsultējoties ar klienta ģimenes ārstu. Mēs arī sadarbojamies ar dažādiem medicīnas speciālistiem, organizējot viņu vizītes Rūjienā. Mūsu klientiem ir pieejams kardiologs, neirologs, psihiatrs, urologs, ortopēds un citi medicīnas speciālisti. 

Ko darāt, lai klientiem nebūtu garlaicīgi, lai atbilstoši vecumam un veselībai būtu, ar ko prātu un ķermeni kustināt?

Jau pašā sākumā sapratām, ka labā aprūpes centrā ir ne tikai jāgādā, lai klients ir aprūpēts fiziski, paēdis un drošībā, ka tikpat svarīgi ir klienta jēgpilna brīvā laika pavadīšana. Maksimāli senioriem uzturēt sajūtu, ka viņš var būt noderīgs un gaidīts. Cilvēki ir sociālas būtnes, tādēļ bieži daudzām veselības problēmām cēlonis ir sociālā atstumšana un noslēgšanās vientulībā. Esam izveidojuši dienas centru, kurā katru dienu senioriem tiek piedāvātas nodarbības un pasākumi. Dienu sākam ar vingrošanas nodarbību, daudz dziedam, klausāmies grāmatu lasījumus, spēlējam dažādas spēles, ir smieklu jogas terapijas kursi, kino dienas, ejam pastaigās, gatavojam pašiem tējas un daudz ko citu. 

Tā kā neesat ne pašvaldības, ne arī valsts sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs, kā jums izdodas piesaistīt papildu finansiālo atbalstu uzņēmuma attīstībai? Vai ir īstenoti finansiālā atbalsta projekti un citi finanšu avoti?

Iespējamo peļņu visus šos gadus esam ieguldījuši pakalpojuma attīstīšanai un uzlabošanai. Gandrīz visi realizētie ēkas remonti veikti no saviem ienākumiem. Valsts politika nav vērsta, lai atbalstītu mūsu nozari kā uzņēmējam. Esam realizējuši Lauku atbalsta dienesta daļēji finansētos projektus – dienas centra izveide, lifta modernizēšana. Tiek īstenots trešais LAD līdzfinansētais projekts – teritorijas labiekārtošana, izveidojot uzbrauktuves un automātiskās durvis cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Jāsaka paldies arī Rūjienas pašvaldībai, kas visus šos gadus ir atbalstījusi gan ar līdzfinansējumu LAD projektos, gan piešķirot nomas maksas atlaidi atbilstoši mūsu ieguldījumam ēkas remontā. Mums ir arī draugi gan ārzemēs, gan Latvijā, kuri, uzzinot un redzot, kā strādājam, ir dažādi atbalstījuši mūsu ieceres. 

Kādu redzat nākamo desmitgadi?

Noteikti redzu turpinājumu Rūjienas Senioru mājai. Man ir tik daudz ideju, kuras visas nemaz nevar īstenot desmit gadu laikā. Liekas, ka šie gadi paskrējuši ļoti ātri, bet, kad apsēžas un sāk pārcilāt izdarīto, – diezgan daudz tomēr paveikts. 

Kā un vai vispār svinēsiet dzimšanas dienu? Kā jūsu iestādē dzīve un darbs rit Covid 19 ēnā? 

Mēs jau pusgadu gatavojāmies 10 gadu jubilejai. Ļoti gribējās kārtīgi nosvinēt kopā ar mūsu darbiniekiem un draugiem. Diemžēl ārkārtas stāvoklis svinības atcēla, bet nekas, gan nosvinēsim 11 gadu jubileju nākamgad. 

Covid-19 ir mainījis ikdienu arī Rūjienas senioru mājā. Ar vislielāko nopietnību un atbildību pret saviem senioriem mēs jau pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas ieviesām virkni pasākumu. Laikus esam pasūtījuši gan dezinfekcijas līdzekļus, gan individuālos aizsarglīdzekļus, tādēļ pirmais stress un uztraukums līdzekļu trūkumā nebija. Seniori izolēti no jebkāda kontakta ar trešām personām, slēgts dienas centrs un ierobežoti pasākumi, netiek uzņemti jauni klienti. Esam jau nedēļu ieviesuši darbinieku un klientu veselības stāvokļa ikdienas monitorēšanu. Informējam seniorus un darbiniekus par situācijas attīstību Latvijā un pasaulē. Ārkārtas situācija kādreiz beigsies, un šī būs liela mācība mums visiem rīcībai krīzes situācijās. Pēdējās nedēļās redzu, kā mūsu darbinieki vēl vairāk saliedējas kā vienota komanda. No katras situācijas var iemācīties kaut ko noderīgu.

PIRMĀ DARBA DIENA. Pirms desmit gadiem: Jānis (no labās), Daina, Sandra un Kārlis Rozes. Jāņa Rozes foto