Rubenes baznīcas torņa gailis atklāj jaunas vēstures liecības

Kā atklāja tajā iegravēts gadaskaitlis, uz jumta tas stāv jau kopš 1754. gada un savā garajā mūžā pieredzējis gan labus, gan sliktus laikus. Arī tādus, kad uz to šauts – gaiļa ķermenī, domājams, no II pasaules kara cīņām, palikušas vairākas ložu atstātas rētas. Šobrīd baznīcas sargs atrodas pie metāla meistara Jāņa Martinsona Raiskumā, kur tas tiks atbilstoši apstrādāts, lai droši varētu turpināt sēdēt tornī vismaz vēl otrus 250 gadus.

Atšķirībā no citiem Rubenes baznīcas arhitektoniskajiem elementiem gailis un tajā iegravētais uzraksts līdz šim vēsturnieku un arhitektu uzmanības lokā nebija nonācis. Kā liecina, gaili tagad noņemot, atrastā, ass apakšdaļā ievietotā 20. gs. otrajai pusei raksturīgā detaļa, gailis iepriekšējo reizi no savas vietas nocelts, iespējams, 1980. gadu sākumā, kad Valmieras RCP skārdnieku brigāde mainīja baznīcas torņa jumtu. Acīmredzot toreiz gailī iegravētajam senajam tekstam uzmanību neviens nepievērsa.

Virs gadaskaitļa gaiļa lejasdaļā iegravēti arī iniciāļi un uzvārdi. Viss ieraksts kopumā ir šāds: «B. H. v. B. gebohrne von Zimmerman M. J. v. A. gebohrne von Zimmerman A. 1754.» Zinot, ka Ķieģeļu muiža līdz ar Podzēnu, Vaidavas un Veļķu muižām kopš 1738. gada piederēja Rīgas rātskungam Dītriham fon Cimmermanim, kurš līdz ar muižām ieguva arī Rubenes baznīcas patrona tiesības un pienākumus, nebija grūti noskaidrot, ka iegravētie iniciāļi pieder divām viņa meitām – Barbarai Vilhelmīnei Helēnai (13.01.1716 – 21.03.1781) un Margrētai Johannai (ap 1724 – ? (pēc 1762)), kuras, dzimušas Cimmermanes (gebohrne von Zimmerman), gaiļa dāvināšanas un uzstādīšanas gadā bija precētas – Barbara ar fon Budbergu, bet Margrēta ar fon Albedilu.

Cimmermaņu dzimtai, lai arī tās valdījumā Rubene bija salīdzinoši neilgu laiku, baznīcas saglabāšanā ir visai ievērojama loma. Tūlīt pēc minēto muižu iegādes Dītrihs fon Cimmermanis sāka tobrīd ārkārtīgi sliktā stāvoklī esošās, iespējams, pussa­brukušās Rubenes baznīcas pārbūves darbu. Domājams, par saviem līdzekļiem, pildot draudzes patrona pienākumus, Cimmermanis baznīcai uzcēla mūra draudzes telpu un zvanu torni. J. K. Broce 18. gs. otrajā pusē rakstīja, ka jaunā baznīca uzcelta 1739. gadā, taču virs baznīcas galvenajām durvīm novietotajam Cimmermaņu dzimtas ģerbonim blakus esošais datējums norāda, ka tā tikusi iesvētīta 1740. g. 16. jūlijā. Šajā pašā gadā Dītrihs mirst, muižas atstājot mantojumā saviem bērniem – dēlam Dītriham un meitām Barbarai un Margrētai.

Nav ziņu par jaunā Dītriha attiecībām ar draudzi, bet Cimmermaņa meitas šajā ziņā turpinājušas iet tēva pēdās – līdzās kopīgi ar māsu dāvinātajam gailim Barbara Helēna 1762. gadā baznīcai dāvinājusi līdz mūsdienām saglabājušos grezno draudzes telpas kroņlukturi ar Krievijas impērijas divgalvaino ērgli un zaru ornamentiem uz bumbas.

Rubenes baznīcas renovācijas un restaurācijas darbi notiek Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta «Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos» ietvaros. Projektu īsteno Rubenes evaņģēliski luteriskā draudze ar Kocēnu novada pašvaldības līdzfinansējuma atbalstu. Līdz ar baznīcu atjaunots tiek arī 19. gs. I pusē celtais mācītājmuižas kalpotāju namiņš, kā arī tiks izveidota multimediāla ekspozīcija «Pa hronikas pēdām».

Literatūra un avoti:

Enzeliņš Hermanis. Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē. – Apvārsnis, 2019.

Kalnačs Jānis. Rubenes draudze un baznīca: 1208 – 2008. – Rubenes evaņģēliskā draudze, 2008.

RUBENES BAZNĪCAS TORŅA GAILIS pirms noņemšanas restaurācijai. 2020. g. 24. marts.