Valmieras Mūzikas skolas sākumgadi. Personību un ēku likteņi. II
1920. gada 4. jūnijā, kad Pauls Šuberts bija uzrakstījis IM MD Mūzikas nodaļai atskaiti par komandējumu ar ieteikumu par mūzikas skolas atvēršanu Valmierā, notika Annas Ķirpītes spējīgāko audzēkņu klavieru vakars. Koncertā Valmieras Amatnieku biedrības zālē piedalījās Alma Štokmane (prec. Tirzīte, 1902-?), Aleksandra Jaunbērziņa (1903-1991), Velta Krastiņa (prec. Anševica, 1902-1973), Irma Palkavniece (prec. Oliņa, 1900-1984), S. Šmite un Oļģerts Kreišmanis (1904-1945). Mūzikas skolas dibināšanas kopsakarībās koncerts uzskatāms arī kā jaundibināmās mācību iestādes popularizēšanas pasākums.
Pēc Šuberta brauciena uz Valmieru kaut kā aprāvās Mūzikas padomes vadības kontakti ar Annu Ķirpīti. Acīmredzot padomes locekļi ne vienmēr varēja sniegt solīto atbalstu, jo iecerētā Valmieras Mūzikas skola bija tikai maza daļa no Latvijas mūzikas dzīves problēmām, kuru risināšanā viņi bija iesaistīti. Arī cerēto atsaucību no Valmieras sabiedrības nesagaidījusi, 1920.gada 23. jūlijā no Majoriem Anna Ķirpīte sarūgtinājumā uzrakstīja vēstuli Alfredam Kalniņam, kas IM Mākslas departamentā reģistrēta 6. augustā:
“A. cien. Kalniņa kgs!
Ar šo paziņoju Jums, ka atsakos no mūzikas skolas dibināšanas, tādēļ, ka no sabiedrības nekādu pabalstu dabūt nevaru. Sūtu Jūs[u] rakstu atpakaļ un ceru ka Jums izdosies atrast kādu citu, kurš mūsu nodomus izvedīs. Augstcienībā Anna Kirpīt.”
Skats uz Gaujas ielu, kur atradās Valmieras Mūzikas skolas pirmā ēka. Autora foto 2020. gada septembrī.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv