Atjaunojamās enerģijas ražošana un izmantošana Latvijas lauksaimniecības attīstībai un Eiropas vides mērķu sasniegšanai
Ir sācies jaunais ES plānošanas periods, kurā ES dalībvalstīm ir noteikti vēl ambiciozāki siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi un it visās ekonomiskajās aktivitātēs turpmāk vēl vairāk būs jāņem vērā klimata un vides prasības.
Tas ir ļoti pamatoti, ja mēs negribam pārkarsēt savu planētu un jau šo paaudžu laikā saskarties ar klimata pasiltināšanās negatīvajām sekām, piemēram, plašākiem mežu ugunsgrēkiem, negantākiem karstuma viļņiem un postošiem plūdiem, kas arvien biežāk skar Eiropu un pārējo pasauli. Kā viens no klimata mērķiem ir fosilo energoresursu aizstāšana ar atjaunojamajiem energoresursiem – tas ir nepieciešams un neapstrīdams izaicinājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā un citviet pasaulē.
Kūtsmēsli un CO2
Viena no būtiskākajām lauksaimniecības nozarēm ir lopkopība, kas nodrošina iedzīvotājus ar pārtiku un kurai ir arī būtiska loma darba tirgū un reģionu attīstībā un ekonomikā. Taču iedzīvotāju ikdienas uztura – piena, gaļas un olu – ražošanā rodas kūtsmēsli, kas ir nozīmīgs CO2 izmešu atmosfērā avots, un, kā mēs labi zinām, CO2 ir viens no klimata pasiltināšanās iemesliem. Tāpēc lauksaimniecības atkritumu (piemēram, kūtsmēslu un vircas, kā arī citu dzīvnieku izcelsmes vai organisku atkritumu) izmantošana biogāzes iegūšanai, ņemot vērā lielo siltumnīcefekta gāzu emisijas ietaupījumu, nozīmē ievērojamas priekšrocības vides aizsardzībā, no lauksaimniecības pārpalikumiem ražojot siltumu un elektroenerģiju, kā arī izmantojot tos biodegvielai. Turklāt, nodrošinot biogāzes staciju darbību un attīstību, būtiski tiek veicināta lauku teritoriju ilgtspējīga attīstība.
IERASTA LAUKU AINA. Lagūnas tipa kūtsmēslu krātuve. Šī, izmantojot reljefu, ierīkota ļoti gudri – ar dabīgo noteci no fermas. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv