Artūrs Bērnieks dzīvē un mākslā
Mācības mākslinieku studijās
Pamatīgi kļūdījies ir mākslas vēsturnieks Helge Kjellīns (Čellīns), kurš mākslinieku uzskata par pilnīgi neizglītotu primitīvu ( Helge Kjellīns. Latviešu māksla. Valters un Rapa, Rīga. 1932., 48.lpp.)
Protams, A. Bērnieks pat lāga nepabeidza pamatskolu Rīgā, bet tolaik tas nebija neparasti. Viņam nebija iespēja saņemt sistemātisku mākslas izglītību, jo tas prasītu papildu laiku un finanšu līdzekļus, kuru nebija. Lai apgūtu māksliniekam nepieciešamās prasmes, viņš mācījās Rīgas un Maskavas mākslinieku darbnīcās un privātās mākslas skolās, vienlaikus izpētot arī muzejos eksponēto. Bija liela vēlēšanās mācīties. Tādēļ A. Bērnieks paralēli darbam dažādās Rīgas mēbeļu fabrikās (1905-1907) daudz laika pavada mācoties — gan savā profesionālajā kokgriezēja jomā, gan arī apgūstot kompozīcijas, zīmēšanas un gleznošanas pamatus. Tolaik virkne mākslinieku piedāvāja apgūt zīmēšanas un gleznošanas pamatus privātajās studijās. Tieši mācības šajās studijās kļuva par pirmo atspēriena punktu izaugsmei, sniedza iespēju praktiski piedzīvot mākslu, būtiski ietekmēja intelektuāli, kā arī iepazīstināja ar jaunumiem mākslā, cieši un neatlaidīgi ievilka mākslas pasaulē. Neskatoties uz to, ka pamatā šo studiju mērķis bija sagatavot audzēkņus tālākai mākslinieciskai izglītībai, studijās iegūtās izglītības kvalitāte izrādījās pietiekami augsta, lai profesionāli veiksmīgi darbotos mākslā.
ŪDENS DZĪVNIEKI. 1920. gadi. Artūra Bērnieka zīmējums
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv