Es nosūtu… un saņemu…
Par to, kas ir meilārts un kā tā tradīcijas tiek atjaunotas Strenčos.
Reiz zviedru dzejnieks Magnuss Florīns uzrakstīja dzejoli, kuru latviešu dzejnieks Juris Kronbergs, dzīvodams Zviedrijā, vēlējās pārtulkot un iekļaut savā krājumā «Mani zviedri». Tā arī notika. Te ir šis teksts:
Sarakste
Es nosūtu vēstuli un saņemu paciņu. Paciņā ir somu
marmelāde. Es apēdu daļu no marmelādes un nosūtu
pārpalikušo. Man atbild ar franču sieru.
Es ēdu franču sieru, neapēdu visu, tikai lielāko
daļu. Niecīgo pārpalikumu aizsūtu prom. Tā vietā
saņemu angļu mašīnu. Nevar sūdzēties! Es braucu ar
angļu mašīnu. Tad aizsūtu projām daļu no stūres.
Šis asprātīgais un mīlīgais dzejolis, šķiet, parāda komunikācijas būtību starp cilvēkiem – mēs raidām un uztveram signālus, nosūtām un saņemam sūtījumus, apmaiņa notiek nepārtraukti.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv