NOVADU BALSS SKAN RADIO

Atklāts taktils objekts pie Bilskas ezera

Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar vairākām pašvaldībām septiņās vietās izveidojis jaunus taktilos vides objektus, un turpat dzirdami arī audiostāsti, kas ierunāti latviešu un angļu valodā. Tā ir iespēja vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem ar taustes palīdzību gūt detalizētu priekšstatu par nozīmīgām vēsturiskām celtnēm, vietām un dzīvām būtnēm Vidzemē, gan arī izprast apmeklētās vietas mērogu.

Bilskas ezera dabas takā ir izveidots «Putnu koks» ar vietējiem spārnaiņiem to dabiskajā izmērā un audiovizuāls risinājums. Par ezerā un krastmalā ligzdojošajiem putniem var uzzināt, pieskaroties reljefiem attēliem un noklausoties putnu balsu ierakstus. Skenējot QR kodu, var uzzināt vairāk par pašu Bilskas ezeru.

Smiltenes novadā jaunais objekts atrodams Bilskas ezera dabas takā. Pārējie taktilie objekti atrodami pie Lielezera Limbažos, Skaņākalna Dabas parkā Mazsalacā, pie Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja un Gulbenes stacijas, Litenes muižā un kodolraķešu bāzē Zeltiņos.

Darbs īstenots projektā Access Routes. Gan objekti, gan audiostāsti ir pieejami un saistoši ne tikai cilvēkiem ar redzes invaliditāti, bet ikvienam apmeklētājam.

PUTNU KOKS ir vēstījums par vidi, kas jāatklāj kopā. Vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem šāds objekts palīdz labāk atpazīt putnus pēc balss, iepazīt putnus to dabīgajā lielumā un dzīvesvidē. Publicitātes foto/Visit Smiltene

Ziņas no Alūksnes novada

Jūnijā pēc Alūksnes novada pašvaldības pasūtījuma ir veiktas peldūdeņu analīzes septiņās peldēšanas vietās Alūksnes ezerā. BIOR veikto analīžu rezultāti apliecina, ka ūdens kvalitāte ir atbilstoša drošai peldēšanai. Ūdens kvalitātes analīzes veiktas peldēšanas vietās Pilssalā, Vējiņā, Zirgu dzirdinātavā, Kolberģī, Šūpalās, Spieķos un Melnumā.

* * *

Alūksnē Saules tilta atjaunošanas darbi norit atbilstoši plānotajam, un jau ir pabeigts viens no nozīmīgākajiem būvniecības posmiem: betona gala balstu konstrukciju betonēšana. Atjaunotie balsti nodrošinās tilta konstrukcijas stabilitāti un kalpos par pamatu turpmākajiem darbiem. Pēc betonēšanas būvuzņēmējs veicis nepieciešamos uzmērījumus, pārbaudot konstrukciju ģeometrisko izmēru un augstumu atbilstību projektam, kā arī pasūtījis jaunās tilta koka konstrukcijas. Plānots, ka tās tiks izgatavotas līdz 10. jūlijam, pēc kā objektā varēs uzsākt montāžas darbus. Nākamais posms ir nogāzes nostiprināšana, kas palīdzēs nodrošināt tās stabilitāti, samazinās augsnes erozijas risku un veicinās apkārtējās vides saglabāšanu ilgtermiņā.

Tilta gala balstu atrakšanas laikā objektā tika veikta arheoloģiskā uzraudzība. Tās laikā konstatēts, ka noraktie zemes slāņi saistāmi ar tilta izbūves periodu un uzbērti pēc balstu izbūves. Arheoloģiski nozīmīgs kultūrslānis, senlietas vai citi vērtīgi atradumi darbu gaitā netika atklāti.

Pret mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu

Valkas novada pašvaldība saņēmusi apstiprinājumu savam iesniegtajam projektam Eiropas Sociālā fonda Plus projekta Skola – kopienā atklātajā projektu konkursā Skolas – kopienas iniciatīvu projekti priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas un sociālās atstumtības riska mazināšanai. Projekta īstenotāji Valkas novada pašvaldībā ir Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija sadarbībā ar nevalstisko organizāciju – biedrību Atbalsts ģimenēm.

Projekta Es, mēs – kopā mērķis ir veicināt Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas astoto klašu skolēnu sociālās prasmes, piederības sajūtu skolai un kopienai, pie reizes arī mazinot sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku, īstenojot neformālās izglītības aktivitātes sadarbībā ar vietējās kopienas pārstāvjiem.

Projekts paredz risināt šobrīd visā valstī aktuālu problēmu, tiešā veidā ietekmējot tos jauniešus, kuri dažādu iemeslu dēļ nokļuvuši priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupā. Plānots, ka iesaiste klases kopīgās spēlēs un interaktīvās aktivitātēs varētu jauniešiem sniegt praktisku pieredzi un emocionālu izpratni par sabiedrībā nozīmīgiem procesiem.

Projektā Es, mēs – kopā, kurā iecerēts iesaistīt vismaz 80 skolēnus, plānotas improvizācijas teātru aktivitātes, tirgošanās spēle un diskusiju spēle, kuras laikā, diskutējot ar kopienas pārstāvjiem, jaunieši apspriedīs sev un vietējai kopienai aktuālas tēmas.

Stāmerienas pilī godina kāzu jubilāru pārus

Arī šovasar Stāmerienas pils dārzā valdīja īpaši sirsnīga un svinīga noskaņa, jo tur tika godināti 12 pāri, kuri kopā nodzīvojuši 50, 55 un 60 gadus.

Kāzu jubilāru godināšanas svētkos «Svinam dzīvi!» ikviens pāris kopā ar Gulbenes novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāju Sandru Zušu iededza simbolisko sveci. Viens no pasākuma vadītājiem Edijs Frīdenbergs uzsvēra, ka svece, ko pāris iededz kopā ar Dzimtsarakstu nodaļas vadītāju, simbolizē viņu kopīgo ceļu.

Kāzu jubilārus sveica arī Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Mazūrs, uzsverot, ka viņam ir patiess prieks un gods būt kopā šajos svētkos, būt starp cilvēkiem, kuri izgājuši tik nozīmīgu dzīves ceļu.

Stāmerienas pils saimniece Edīte Siļķēna, uzrunājot klātesošos, stāstīja, ka jau vairākus gadus Stāmerienas pilī tiek uzņemti Gulbenes novada stiprākie, pārliecinātākie, vērtīgākie pāri, jo šī ir vieta, kur mīlestību novērtē, kur mīlestību piedzīvo. Kā apliecinājums tam esot Mīlestības ozols, kuram ir gandrīz 200 gadu un par kuru leģenda vēsta, ka vietējā baronese Izabella bērnībā ļoti labi draudzējusies ar dārznieka dēlu, taču, kad Izabellai apritēja 17 gadi, vecāki viņu izprecināja savas kārtas cilvēkam. Izabellas kāzu rītā dārznieka dēls iestādīja divus mazus ozoliņus un saaudzēja tos kopā tā, ka izskatās, ka tie sadevušies rokās. Viņš teicis: tu nebēdā, jo ir kaut kas pārāks par ikdienību, un tā ir mīlestība. Šie ozoli joprojām aug, taču pretēji koku dabai tie nav pilnībā saauguši kopā. Tie stalti stāv, it kā turētos viens otram pie rokas. «Ar šo leģendu es gribu teikt, ka arī jūsu mīlestībai, jūsu ilgajiem kopdzīves gadiem ir šāds spēcīgs pamats. Tajā ir zemes spēks, spēja piedot, cieņa un atbildība vienam pret otru. Lai tas ir tas, ko mēs mācāmies no jums ik dienu! Paldies, ka jūs esat! Paldies, ka uzturat prieku un možu garu un esat šeit, Stāmerienas pils dārzā!» svinīgajā brīdī teica E. Siļķēna.

Tradīciju turpinot – «Izlaidums 2026»

Balvos par tradīciju kļuvis pateicības pasākums, kurā pelnīti godina jauniešus, kas noslēguši mācības Balvu novadā un paralēli skolas gaitām aktīvi līdzdarbojušies arī Balvu novada Bērnu un jauniešu centrā. Novada jaunatnes lietu speciāliste Gunita Mincāne informē, ka tradīcija turpinās jau astoto gadu, un šoreiz pirms Līgo svētkiem uz pasākumu «Izlaidums 2026» tika aicināti jaunieši, kuri pēdējo četru gadu laikā aktīvi iesaistījušies centra darbā, organizējuši pasākumus, īstenojuši iniciatīvas un ar savu darbu veidojuši vidi, kurā labi justies citiem jauniešiem. Pēdējā gada laikā viņi īpaši aktīvi esot darbojušies Jauniešu domē, kur idejas pārtapušas reālos darbos un novadam nozīmīgos notikumos. Īstenoti projekti, uzņemti Eiropas Solidaritātes korpusa brīvprātīgie, gūta pieredze Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpusa projektos. Tā ir pieredze, kuru nevar ne izmērīt diplomos, ne atzīmēs. Tā ir prasme sadarboties, uzņemties atbildību, risināt problēmas, pielāgoties dažādām situācijām un nebaidīties no jauniem izaicinājumiem.

Pateicības pasākumā katram jaunietim tika veltīta personīga uzruna, kurā detalizēti novērtēts viņa ieguldījums Jauniešu centra dzīvē. Par piemiņu ikviens saņēma īpaši sagatavotu atmiņu kolāžu rāmītī, kurā apkopoti spilgtākie kopā piedzīvotie mirkļi. Praktiska dāvana jaunās dzīves sākumam bija arī virtuves piederumu komplekts, kas simboliski atgādinās par patstāvīgās dzīves sākumu un vietu, kur vienmēr var atgriezties.

Īpaša nozīme bija svinīgais zvērests, kurā jaunieši solīja arī turpmāk būt daļa no Jauniešu centra kopienas, atgriezties, iesaistīties un dalīties savā pieredzē ar nākamajām paaudzēm. Šis apliecinājums parādīja, ka piederība Jauniešu centram nebeidzas līdz ar skolas absolvēšanu. Pasākums nebija par atvadām. Tas bija par pateicību, par kopā noieto ceļu un par pārliecību, ka viss svarīgākais vēl tikai priekšā.

Divām Limbažu novada peldvietām piešķirts Zilais karogs

Limbažu novadā Zilā karoga sertifikātu šajā sezonā saņēmušas divas peldvietas – Vārzu pludmale un Limbažu Lielezera pludmale. Vārzu peldvietai šis starptautiskais vides kvalitātes apliecinājums piešķirts pirmoreiz, bet Lielezera pludmale to saglabājusi jau divpadsmito gadu pēc kārtas.

Zilais karogs tiek piešķirts peldvietām, kas atbilst augstiem ūdens kvalitātes, drošības, apsaimniekošanas un vides izglītības standartiem. Tas apliecina, ka atpūtniekiem tiek nodrošināta droša un sakārtota vide.

Šajā sezonā Zilais karogs piešķirts kopumā 14 peldvietām Latvijā – Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Saulkrastos, Limbažu un Tukuma novadā, kā arī vienai jahtu ostai Liepājas pusē. Savukārt Nacionālo peldvietu kvalitātes sertifikātu ieguvušas peldvietas Jelgavā, Kuldīgā, Rēzeknē, Liepājā un Daugavpilī.

Projektu «Novadu balsis skan radio» nr. 2026.LV/RMA/1.6.4/001/L3 finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. 

Par ziņu saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».