Par mazām laimītēm un ikdienības priekiem
Katra jauna gada sākumā mēs cits citam vēlam laimīgu Jauno gadu. Tagad, 2021. gada janvārī, kad aizvadīts tik ļoti dīvains gads, es aizdomājos par to, kas tad īsti ir tā laime? Imants Ziedonis saka: «Un tādas lielas laimes nemaz nav. Ja jums to vēl, tad ziniet: tie ir nieki. Ir tikai tādas mazas laimītes. Ir tikai tādi mazi ikdienības prieki.» Atskatoties uz darbu un notikumiem dzimtsarakstu nodaļā pērn, manuprāt, bija tieši tā – daudz mazu prieku un daudz mazu laimīšu.
2020. gads novadā iesākās kā parasti, – dzima pirmie bērniņi, uz laulībām pieteicās jaunie pāri un nomira daži sirmgalvji. Informācija par Ķīnā atklāto jauno infekciju likās kaut kas tāls un nesaprotams: pie mums taču tas nav iespējams! Drīz sapratām – tas ir nopietni. Tad arī sākām bažīties, radās bailes, no tām veidojās dusmas un satraukums. Lielā neziņa raisīja dažādas pārdomas par pasaules lietu kārtību, par cilvēku attiecībām. Cilvēki izteica visdažādākos spriedelējumus par notiekošo. Un šādā brīdī man gribējās ieklausīties pasaules gudrākajos cilvēkos. Tibetas augstākais garīgais skolotājs Dalailama teicis: «Ir jāmācās iekšējais miers, apstājies savā skrējienā, nedusmo, pieņem realitāti, izvēlies būt optimistisks, tā ir patīkamāk. Ja vēlies, lai citi ir laimīgi, esi līdzcietīgs. Ja vēlies pats būt laimīgs, arī esi līdzcietīgs. Laime nav kaut kas gatavs. Tā nāk no tevis paša padarītā. Kad mēs pret citiem jūtam mīlestību un laipnību, tas ne vien liek justies viņiem mīlētiem un aprūpētiem, bet arī palīdz mums attīstīt iekšējo mieru un laimi.»
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv