Par VARAM administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu
Neskatoties uz to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā likumprojekta par administratīvi teritoriālo reformu priekšlikums pašvaldībām un to iedzīvotājiem darīts zināms jau šī gada aprīlī, līdz šim pieejamā informācija neļauj mums gūt pārliecību par plānotās reformas pozitīvo ietekmi uz tās uzstādītajiem mērķiem. Kaut arī, nenoliedzami, esošajā pašvaldību sistēmā ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, pirmkārt jau novēršot līdzšinējās pašvaldību reformas īstenošanā pieļautās kļūdas un neatbilstības normatīvajiem aktiem, mūsuprāt, līdz šim minētie argumenti par labu jaunai reformai, kā arī veiktā priekšizpēte un sagatavošanās darbi nav bijuši pietiekami, lai ar to pamatotu jaunās administratīvā iedalījuma kartes publiskošanu un publisku apspriešanu.
Kartē iezīmētā Rūjienas novada pievienošana Valkai kā attīstības centram noteikti neliecina par iedziļināšanos situācijā. Piedāvājot šādu variantu, nav ņemti vērā ne darbaspēka pārvietošanās rādītāji, ne izglītības jautājumi, transporta kustības situācija, iestāžu sadarbība, ne arī novadu teritorijas attīstības līmeņa indeksi pēc pieejamajiem datiem.
VARAM 18.06.2019. vēstulē «Par konsultācijām ar pašvaldībām» aicina Rūjienas pašvaldību piedalīties konsultācijās, lai «līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām». Uzskatām, ka Rūjienas novada pašvaldība ir ekonomiski attīstīties spējīga un šobrīd nodrošina visu tai ar likumu noteikto autonomo funkciju izpildi atbilstošā kvalitātē un pieejamībā par samērīgām izmaksām. Atsevišķu funkciju (Izglītības pārvaldes, Būvvaldes) deleģēšana citai pašvaldībai (Kocēnu nov.) mūsuprāt nav uzskatāma par nespēju veikt funkcijas, bet par līdzekļu un darbaspēka resursu lietderīgu izmantošanu.
Vēlamies norādīt, ka Rūjienas novada pašvaldībai nav dota iespēja iepazīties ar konkrētu piedāvātā reformas varianta argumentāciju, jo līdz šim brīdim neesam saņēmuši VARAM materiālu no konsultācijām ar pašvaldībām – plānotā Valkas novada pašvaldību profilu.
Rūjienas novads ir veiksmīgi ticis galā ar valstī līdz šim iniciētajām reformām: ārstniecības iestāžu reformas rezultātā tika likvidēta Rūjienas slimnīca, kurā šobrīd atrodas Sociālās aprūpes centrs; izglītības iestāžu reformas rezultātā no 4 izglītības iestādēm tika izveidota viena Rūjienas vidusskola, kas nodrošina kvalitatīvu izglītības pakalpojumu un tā pieejamību visiem novada skolēniem; 1998. gada administratīvi teritoriālās reformas procesā no 5 pašvaldībām tika izveidota viena attīstīties spējīga, valstī pieņemtajam likumam atbilstoša pašvaldība, ko nevarētu teikt par daudzām citām Latvijas pašvaldībām, tai skaitā attīstības centriem (piem., skolu tīkla reforma). Pamatojoties uz iepriekš minētajiem argumentiem un ierosinājumiem, vēlamies uzsvērt, ka VARAM organizēto konsultāciju Valkā, š. g. 26. jūlijā, uzskatām par nelietderīgu.
Izskatot un izvērtējot 14.05.2019 maijā MK apstiprināto informatīvo ziņojumu «Par sabiedriskajai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli», nevaram piekrist, ka šīs piedāvātais pašvaldību iedalījuma modelis sasniegs reformas galvenos mērķus. Rūjienas novada pašvaldība neredz savu attīstību un nākotnes izaugsmi piedāvātajā iedalījuma modelī – Valkas novadā. Neuzskatām ka Valkas novadu attiecībā pret Rūjienas novadu var uzskatīt par attīstības centru. No Valsts reģionālās attīstības aģentūras sagatavotajiem Teritorijas attīstības indeksa datiem par 2017. un 2016. gadu jāsecina, ka Rūjienas novada attīstības indekss minētajos gados ievietojas augstākā pozīcijā nekā Valkas novads, pie tam pēdējam indeksa kritums šo divu gadu laikā ir daudz straujāks.
Iepazīstoties ar VARAM piedāvāto administratīvo sadalījumu, jāsecina, ka ministrija nav ņēmusi vērā neskaitāmus būtiskus faktorus, kas Rūjienas novadu saista ar citām teritorijām Vidzemes reģionā: ar Naukšēnu un Mazsalacas novadu kopīgi izveidotā Rūjienas novada sporta skola, dažādi pakalpojumu sniegšanas centri (Valsts Zemes dienests, CSDD, Pilsonības migrācijas lietu pārvalde, Nodarbinātības valsts aģentūra) Valmierā, kopīgi veidotais Sabiedriskā transporta uzņēmums «VTU Valmiera», kopīgs izglītības iestāžu sadarbības tīkls, kopīgi dibināta Vācijas – Latvijas sadraudzības biedrība (bijušā Valmieras rajona pašvaldības) sadarbībai ar Vācijas pašvaldībām, kopīgi veidotais civilās aizsardzības plāns, kā arī Valsts iestāžu struktūras (Glābšanas dienests, Neatliekamā palīdzība, Valsts meža dienests, Sadales tīkli, Policija utt.).
Tā kā līdz šim pieejamā informācija nesniedz konkrētas atbildes uz būtiskiem, ar plānoto reformu saistītiem, jautājumiem, lūdzam skaidrot: kādu tieši pakalpojumu kvalitāte uzlabosies esošajiem Rūjienas novada iedzīvotājiem, kā arī kāda būs plānoto jauno novadu darbības struktūra – iestādes, to atbildība, sociālo un citu pakalpojumu sniegšanas vietas iedzīvotājiem pilsētās un pagastos, kā tiks garantēta visu novada teritorijas iedzīvotāju pārstāvniecība jaunajos novados (izmaiņas vēlēšanu likumā)?
Ņemot vērā iepriekš minēto, Rūjienas novada pašvaldība aicina VARAM:
1. Vispusīgi, izveidojot profesionālu, neatkarīgu ekspertu komisiju, izvērtēt 2009. gada reformas ietekmi uz reģionālo attīstību Latvijā.
2. Veidojot jaunu ATR, stingri vadīties pēc Eiropas vietējo pašvaldību hartā noteiktajiem pamatprincipiem (piem., «viens no katras demokrātiskas iekārtas galvenajiem pamatiem ir vietējā vara», 5. pants, «Vietējās varas teritoriju robežu aizsardzība»: «Vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts»).
3. Ņemot vērā, ka Rūjienas novadam vēsturiski nav izveidojusies kopēja sadarbība ar Valkas novadu un, izvērtējot sasniedzamību, ko arī ir atzinusi VARAM savā dokumentā «Pašvaldības profils APVIENOTAIS VALMIERAS NOVADS» (4.lpp. «Atbilstoši optimālai attīstības centru sasniedzamībai Valmiera ir tuvākais centrs Beverīnas, Kocēnu, Burtnieku, Mazsalacas, Rūjienas, Naukšēnu un Strenču novadu iedzīvotājiem. Tas sakrīt arī ar šo novadu iedzīvotāju vairākuma svārstmigrācijas noteicošo virzienu»), aicinām pārskatīt iecerētā Valkas novada (apvienojot Valkas, Strenču, Naukšēnu un Rūjienas novadus) izveides atbilstību izvirzītajiem mērķiem.
4. Lai novērstu pretrunas starp pilsētu un ap to esošo lauku teritorijām, tādejādi veidojot vienotu administratīvu, ekonomisku un saimniecisku vienību, kā arī veicinātu Ziemeļvidzemes un valsts līdzsvarotu attīstību, iesakām izvērtēt iespēju izveidot Rūjienas novadu.
5. Pārdalot pašvaldību funkcijas un finansējumu tām, izveidot otrā līmeņa pašvaldības – apriņķus.
Domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins un
2148 Rūjienas novada iedzīvotāju 2017. gada
3. jūnija pašvaldību vēlēšanās ievēlētie deputāti
Citāts: “Neuzskatām, ka Valkas novadu attiecībā pret Rūjienas novadu var uzskatīt par attīstības centru”
RŪJIENA. Pēdējos gados pilsētā parādījušies vairāki iedzīvotājiem tīkami uzlabojumi. Viens no tiem – Rūjienas jaunā estrāde un tās labiekārtotā apkārtne pārvērtusies par daudziem tīkami atpūtas un izklaides vietu. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv