Parunāsim par dīzeļiem. II

Ja ņemam tādu vidēju variantu, kuras ir visbiežākās vainas, ar ko nākas saskarties, remontējot vieglos automobiļus ar dīzeļdzinējiem?

Visvairāk — degvielas iesmidzināšanas sprauslas. Tās jau neplīst, taču ir tādi braucēji, kuri, pirmkārt, lieto nekvalitatīvus degvielas filtrus. Mēs Dīzeļu remonta centrā uzstādām tikai ļoti augstas kvalitātes degvielas filtrus, jo visa problēma ir tīrībā. Kā nav tīrības, tā viss uzreiz ir slikti. Degvielas kvalitāte pie mums patiesībā nav slikta, pats visu laiku savā auto dīzeli leju tikai tankos, arī pārējie, kuri servisā strādā, dara tāpat. Ir mums bijuši varianti, kad ieliets bākā kaut kas no malas, un tad jau pašiem bija problēmas. Ja lej degvielu oficiālajā tankā, tad šādas problēmas atkrīt. Pats ar dīzeli esmu, kā saka, nobraucis jau miljonus kilometru, un manam auto nekad nav bijusi jāremontē degvielas sistēma.

Tas nozīmē, ka no mucām, kurās varbūt dīzelis skalojas vēl no krievu armijas laikiem, savā auto liet nevajag...

Tāda problēma bija pirms kādiem pieciem gadiem, kad iztirgoja Latvijas valsts rezerves. Nu, tad mums bija ļoti daudz darba! Patiesībā jau mūsu biznesam tas nebija slikti (smejas), visiem, kuri atbrauca uz servisu, tāds brūns soļķis nāca ārā...

Tātad — sprauslas vispirms!

Jā, tā ir jutīgākā lieta. Pirmais ir (degvielas) bāka un ko mēs tajā ielejam, tad — cik degviela ir tīra. Degviela iziet caur bāku, tad cauri trubām, un tālāk ir filtrs. Ja tas ir neadekvāts vai nav labas kvalitātes, tad... Jo katram filtram ir sava mikronu caurlaidība, piemēram, Delphi filtram caurlaidībai jābūt 2 mikroni. Ja tajā vietā uzliek citu, tad tā sistēma ir tik smalka, ka degviela iziet caur filtru, sūknis varbūt nav tik jutīgs, bet pašās beigās ir tā dārgākā manta — sprausla. Un tur tad nu mēs arī paliekam.

DARBA NETRŪKST. Todien, kad Ervins Grencis Rūcamlapai laipni izrādīja savu saimniecību, Dīzeļu remonta centra lielajā remontu hallē ne uz zemes, ne uz pacēlājiem brīvu vietu nebija.