Pats par meistaru izaudzis
Šodien Vīru lietās puisis ar patiešām vīrišķīgu darāmo, kas viņam arī bizness. IĻJA STAROSTINS ir tikai 28 gadus vecs rīdzinieks, mūsdienīgs guļbūvju cirtējs, kurš tepat Valmieras pagasta Vanagos gatavo guļbūves no virpotiem baļķiem, lielākoties pirtis, un dara to viens pats.
Ārpusē tev stāv krautne ar baļķiem. Ko un kā dari tālāk te — darbnīcā?
Lūk, tā sauktais buka krāns jeb jaudīgs elektriskais telferis, kas pa sliedēm pārvietojas visā telpas garumā, — tas ir mans galvenais palīgs, kas aizvieto divus strādniekus! Tas vienkārši paceļ baļķi, pārvieto pārdesmit metrus pa gaisu un uzliek uz darbgalda, kur baļķis tiek apvirpots. Pēc tam izvirpoto baļķi tas pats cēlājs pārvieto blakus, kur baļķim tiek uztaisīta gropīte. Šis universālais aparāts man taisa visu.
Kādus baļķus izmanto?
Priedi. Pašam sava meža man nav, tāpēc baļķus iepērku tepat no vietējiem tuvākajā apkārtnē.
Vai guļbūves baļķiem ir kādas īpašas prasības?
Protams, tiem jābūt daudzmaz taisniem. Arī diametram jābūt no 22 līdz 28 centimetriem. Tad es baļķus šķiroju un uztaisu guļbūvi vai nu no 22, vai 24 centimetrus resniem. Lai, piemēram, nesanāk divdesmitsešnieku novirpot uz 20 centimetriem, tad būs ļoti daudz skaidu un jēgas nekādas... Tad nu vienu guļbūvi uztaisu no tievākiem, otru — no resnākiem baļķiem.
Cik garus baļķus tev vajag?
Pārsvarā izmantoju 4 metrus 90 centimetrus garus baļķus, bet ir arī 6 metrus 10 centimetrus gari. Tie standarti man divi — 4,9 metri un 6,1 metrs. Pašās beigās es baļķi apstrādāju ar frēzi, izveidoju salaiduma gropi.
Ko liec šajā gropē starp baļķiem?
Vasarās vairāk pēc sentēvu metodes izmantoju sūnas, pārējā laikā izmantoju, lūk, šādu speciālu linu lenti.
Kurā vietā tu savu guļbūvi saliec kopā?
Šeit, ražotnē, es to nedaru. Nav jēgas to darīt. Vienkārši sarēķinu, cik vajag katrai guļbūvei katra garuma baļķus, tos izgatavoju un vedu prom uz objektu, kur strādnieki guļbūvi liek kopā. Lielākoties guļbūves man ir no dabīgiem baļķiem, nežāvētiem, taču, ja klients vēlas, varu aizvest arī materiālu izžāvēt pirms apstrādes. Tas, protams, procesu sadārdzina. Taču nav nekādas vainas arī no zaļiem baļķiem gatavotai pirtiņai, kurai jau logi un durvis salikti un kuru uzreiz var ekspluatēt.
KUR GRIBU, TUR BRAUCU! Ar šo piekabītē ielikto paša būvēto un aprīkoto pirtiņu, kura no 16 centimetrus resniem virpotiem priedes baļķīšiem tapusi, aprīkota ar Sibīrijā ražotu Termofor krāsniņu un vēl miniatūru āra kublu, Iļja var doties, kurp vien vēlas. Tagad pirtiņa izkaltusi, sver kādas divas tonnas, tāpēc to ar jaudīgo (un ēdelīgo) navigatoru pavilkt nav nekādu problēmu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv