Pilsētās un novados

Latvijas Pasta un Latvijas Avīzes organizētajā vēstuļu konkursā Mans pastnieks noskaidroti klientu skatījumā labākie uzņēmuma 2014. gada pastnieki un pasta operatori katrā Latvijas reģionā.

Kocēnu novada Neikenkalna dabas koncertzāle Dikļos ieguvusi 1. vietu Latvijā vienīgās būvniecības nozares profesionālo organizāciju konkursā «Gada labākā būve Latvijā 2014» nominācijā «Ainava». Konkursa fināls norisinājās 26. martā Rīgas Tehniskajā universitātē, kur būvju pasūtītājiem bija jādemonstrē iepriekš sagatavota prezentācija par finālā iekļuvušo objektu un jāatbild uz žūrijas jautājumiem.

Sestdien Rencēnu kultūras namā rosījās lieli un mazi. Uz tradicionālo pasākumu Satiec savu meistaru! bija saradušies gan pašmāju dažādu prasmju zinātāji, kas iepazīstināja ar gardiem virtuves darbiem, interesantiem čubinājumiem no papīra un kārtīgi smagiem, taču filigrāniem metālkalumiem, gan arī viešņa no Ēveles, kura ierādīja tamborēšanas iemaņas, gatavojot interesantas lietiņas no dziju pārpalikumiem un dažādiem plastika tilpumiem.

Viktorija Vaivode sestdien nosvinēja 100. dzimšanas dienu

Pēc pusotra mēneša SIA «Ekora» deviņos hektāros dēstīs kartupeļus. Tie jau trešo sezonu tiek audzēti bioloģiski. Uzņēmumam ir arī nelauksaimnieciskā puse: īpašā šķūnī top slieku komposts, attālāk spārnus vējā pleš strausi, bet nojumē pavasara spodrību gaida retro automobiļi un motocikli. Tā Zirnīšu ģimene sevi piesaka tūrisma nozarē.

SIA «Ābeles» veikaliņā «Bode» Mazsalacas centrā kopš februāra var nopirkt pašu ceptas, svaigas un garšīgas smalkmaizītes un kūkas.

27. martā Valmierā viesnīcā «Wolmar» risinājās tikšanās – diskusija «Kultūrdialogs un integrācija», ko organizēja biedrība «Sadarbības platforma» projekta «Integrācijas ABC – 2» ietvaros ar mērķi veicināt trešo valstu pilsoņu un Latvijas pilsoņu aktīvu sadarbību un pilsonisko līdzdalību, nevalstisko organizāciju, pašvaldības un iedzīvotāju iesaisti integrācijas un naturalizācijas procesu uzlabošanā.

25. martā pieminējām tos vairāk nekā 42000 cilvēku, kurus pirms 66 gadiem Latviju okupējusī padomju vara, īstenojot slepenu operāciju ar nosaukumu «Krasta banga», deportēja tālu prom no savām mājām. Ceļā uz Sibīriju dzīvības zaudēja 183 cilvēki, pēcāk izdzisa vēl 4941 dvēsele. Piecdesmito gadu otrajā pusē, mainoties PSRS varai, sākās izsūtīto reabilitācija. Cilvēki atgriezās, bet jau ar salauztiem likteņiem.

Sena teika vēsta, ka Dievs piedzimis Ziemassvētkos, bet šūpuli viņam kāruši Lieldienās. To ievērojot, cēlusies tradīcija šūpoties. Šai laikā diena sasniegusi nakts garumu un grib to pārspēt. Pati Saule par to priecīga un Lielās dienas rītā šūpojas: Lieldienas rītu vajagot iekāpt kokā, tad varot redzēt, kā saulīte lēkdama danco.

Kristīgajā pasaulē pēc Pūpolu svētdienas seko Svētā nedēļa, bet, ievērojot tautas tradīcijas, daudzviet neaizmirst par pēršanu ar pūpoliem: veselībai, labam laikam, ražai un skaistumam.

Viņa būtu pašsaprotama kandidāte «vecās Eiropas» valstī ar stabilām varas tradīcijām, kur prezidenta amats vainago ilgu un veiksmīgu politisko karjeru. Taču mēs vēl mīlam meklēt laimeslāčus zoodārzos un citur. SANDRA KALNIETE necer ievākties Rīgas pilī — viņa grib, sportiski izsakoties, pacelt vēlēšanu latiņu augstāk.

Valmieras Jaunatnes centra «Vinda» Resursu centrā notika praktiskas nodarbības romu bērniem un jauniešiem «Izglītība un brīvprātīgā darba iespējas Latvijā un pasaulē».

Kad saule iegriezusies ceļā uz vasaru un sāk dziedāt putni, Rencēnu pensionāru biedrības «Sapratne» biedri pulcējas kopsapulcē. Šī gada marts Latvijā  ir citāds — 150. jubileja Aspazijai. Latvietei, dzejniecei, vairāku lugu autorei, kas pazīstama kā sieviešu tiesību cīnītāja, apliecinot to savos literārajos darbos. Par Aspazijas dzīvi un mīlestību pensionāriem stāsta kopsapulces ciemiņš — kādreizējā rencēniete, viena no Ploču ģimenes astoņām māsām Mirdza Lībiete. Šobrīd cēsniece — literāte, rakstniece, skolotāja.

Rīt Valmierā ieradīsies XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku žūrija, lai novērtētu Valmieras pilsētas, Kocēnu un Beverīnas novada deju kolektīvu sagatavotību. Diena nesolās būt viegla, jo kā vienmēr mūspusē ir ļoti daudz kolektīvu — kļūt par svētku dalībniekiem pretendē gandrīz četrdesmit dejotāju kopas.

Lielās Talkas pašvaldību konkursā «Pastāvēs, kas pārvērtīsies» iesaistījies arī Kocēnu novads. Iniciatīva nākusi no Dikļu pamatskolas vecāku padomes, kas arī rosināja sasaukt sapulci, lai kopīgi izspriestu, ko un kā darīt, stāsta novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītājas vietniece KRISTĪNE LĪDAKA. Tā, visām novada un pagasta gudrajām galvām sanākot kopā, izsprieduši, ka unikāla vieta pagastā ir Neikenkalna Dabas koncertzāle un ka šī ir tā vieta, kas jāattīsta: «Ņemot vērā, ka dabas koncertzāle jau ir veidota uz dabas pamatiem, to jāturpina apaudzēt ar dabīgo. Koncertzāles teritorija ir publiska telpa, kur arī mašīnas braukā, tāpēc, lai to pasargātu, radās doma, ka vajadzīgs zaļo zonu sargājošs dabīgs dzīvžogs.»

Tik skaistas — lielas, košas, smaržīgas — narcises uz 8. martu bija nopērkamas puķu tirdziņā pie Valmieras autoostas. Tās — bērzainietes AUSMAS PURBĒRZIŅAS izaudzētas. Sarunājām, ka aizbraukšu ciemos, lai paskatītos, kas uzņēmīgās sievietes saimniecībā šopavasar notiek.

1960. gadā Burtnieku Ausekļa skola tika pārcelta uz Burtnieku centru skolai pielāgotās telpās. Ausekļa skolas telpās atvēra internātskolu.

Jau sesto gadu  Latvijā notiek E-prasmju nedēļa. 2014. gadā mūsu valsts starp visām kampaņas dalībvalstīm Eiropas Savienībā bijusi viena no aktīvākajām tās dalībniecēm. Šogad E-nedēļas pasākumi notiek arī visos Kocēnu novada pagastos, par drošību internetā tiks klāstīts arī Vaidavas internātpamatskolas skolēniem.

Valmieras  senioru deju kopa «Atvasara», realizējot Borisa un Ināras Teterevu fonda un Valmieras pašvaldības līdzfinansētu projektu «Mēs savai Valmierai un Latvijai», tikusi pie jauniem koncertu tērpiem un mūzikas aparatūras, ko izmanto šlāgergrupa «Džambulaja».

Valmieras un tuvākās apkārtnes fotogrāfiem jau ierasts, ka ir aizņemta katra mēneša pirmā un trešā sestdiena. Tajās Valmieras muzejā notiek fotopulciņa nodarbības, kurās dalībnieki apgūst gan fototehnikas un apstrādes knifus, gan nodod vispārējai vērtēšanai savas un analīzei citu fotogrāfijas.