ViA profesore — par Latvijas stāsta abām pusēm
Vidzemes Augstskolas (ViA) asociētā profesore un Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījuma institūta (HESPI) pētniece Feliciana Rajevska ir Latvijas nodaļas līdzautore grāmatai «Challenges to European Welfare Systems» (Izaicinājumi Eiropas labklājības sistēmām), ko nupat klajā laidusi izdevniecība Sringer.
Grāmata sniedz plašu (863 lpp.) un strukturētu ieskatu gan mums tuvāko, gan attālāko, gan mazo, gan lielo valstu pieredzē sociālās politikas īstenošanā. Latvijas autores Feliciana Rajevska un Laura Romanovska savu sadaļu nosaukušas visai polemiski: «Latvija: ekonomiskās atveseļošanas veiksmes stāsta abas puses» (Latvia: Both Sides of the Economic Recovery Success Story). Tajā viņas analizē galvenos mūsu valsts sociālās politikas izaicinājumus: depopulāciju, darbaspēka aizplūšanu, stabili augstu nevienlīdzības līmeni un augstu t.s. «strādājošo trūcīgo» īpatsvaru, viszemāko veselības aprūpes finansējumu un neadekvātus sociālās palīdzības un sociālā nodrošinājuma pabalstu apmērus. Sociālā krīze, pretstatā ekonomiskai un finansiālai krīzei, ir fundamentālāka. Ilgstošas krīzes īpatnība ir tā, ka efekts saglabājas ilgu laiku pēc tam, kad ir likvidēts tās izraisītājs. Šis ir apstāklis, ko politiķiem vajadzētu paturēt prātā ne tikai pirmsvēlēšanu laikā.
Grāmata «Izaicinājumi Eiropas labklājības sistēmām» ir lielā autoru kolektīva (59 eksperti) vairāku gadu darbības rezultāts Minsteres Universitātes Politikas zinātnes institūta profesora Klausa Šuberta vadībā. Tā ir pirmā visaptveroša izaicinājumu analīze, ar kuriem saskaras Eiropas Savienības valstīs sociālās politikas jomā, sākot ar 2008. gadu. Galvenie no tiem ir finansiālā krīze, demogrāfiskās pārmaiņas un tas, kā atrast līdzsvaru starp krīzes izraisītajiem riskiem un iespējām, ko paver krīze sociālās politikas laukā. Jāatzīmē, ka migrantu krīze grāmatas tapšanas laikā (2013 — 2014) vēl nebija darba kārtībā. Autori pārstāv visas ES dalībvalstis un kandidātvalstis. Rezumējot galvenais secinājums — izaicinājumi visām valstīm ir līdzīgi un kopīgi. Taču ar to līdzība arī beidzas. Izaicinājumi tiek uztverti izteikti atšķirīgi katrā no valstīm, ievērojami atšķiras arī atbildes reakcijas, saplūšanas jeb konverģences trends nedarbojas. Valstu sociālās drošības sistēmu dažādība joprojām paliek par galveno faktoru, kas noteiks arī to attīstību nākotnē, secina grāmatas autori.
Feliciana Rajevska: «Sadarbība ar Minsteres Universitātes Politikas zinātnes institūtu man ir izveidojusies kopš 2006. gada, kad viņi gatavoja The Handbook of European Welfare Systems un uzrunāja mani kā Latvijas sociālās politikas eksperti.»
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv