Razpļujevs nav ļaunatminīgs

Sestdien, 21. maijā, Valmieras teātra Lielajā zālē pirmizrādi piedzīvos režisora Viestura Meikšāna satīriska komēdija «Razpļujeva sapņi» — 19. gs. krievu dramaturga A.Suhovo-Kobiļina triloģija paša režisora dramatizētajā versijā. Radošajā komandā — scenogrāfs Reinis Suhanovs, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa un gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, bet Razpļujeva loma uzticēta aktierim Mārtiņam Meieram.

«Tikai neraksti, ka šī ir mana atgriešanās uz Valmieras teātra skatuves, es taču te iestudēju katru sezonu... gandrīz,» pirms sarunas piebilst Viesturs. Uz sarunu aicināju arī jauno Valmieras teātra aktieri Eduardu Johansonu, kuram šajā iestudējumā piešķirta otra apjomīgākā —  Krečinska loma.

Kas viņi ir — Razpļujevs un Krečinskis?

Eduards. Absolūti pretēji cilvēki. Razpļujevs cenšas kļūt par pieņemtu sabiedrības daļu, bet prāta brīvības dēļ viņš tai šķiet ne līdz galam derīgs dīvainis. Toties Krečinskis ar savu dabisko talantu manipulēt spiež sabiedrību kā citronu, lai apmierinātu savus mērķus. Razpļujevs ir āmurs, bet Krečinskis — cirvis, ja runājam līdzībās. Viens pa dzīvi sitas, bet otrs to cērt.

Viesturs. Mana pēdējā laika simpātija ir pret karnevālu kā ideju — gan no filozofiskā, gan renesanses viedokļa. Nesen lasīju Mihaila Bahtina darbu par Fransuā Rablē «Gargantiju un Pantagrielu». Tur viņš raksta par viduslaiku un renesanses karnevāliskumu un to idejām — visatļautību, pašironiju visradikālākajās izpausmēs. Par svētkiem, kad karalis nolaižas līdz zemnieku līmenim, zaudē savu svētumu, tā kļūstot pilnīgi vienlīdzīgs ar tautu, kas savā ziņā ir tādas kā demokrātijas paliekas, tie ir tādi ekskluzīvi un eksplozīvi svētki. Razpļujevs ir staigājošs karnevāls, kuram nav iedzimtas autoritātes izjūtas, nav nekādu kompleksu attiecībā uz cilvēkiem, kuri ir gudrāki, varenāki un pārāki par viņu. Ar šo bezrobežību viņš uztaisa veselīgu kokteili sabiedrības pieņemtajās normās, sajauc kārtis pilnīgi pa savam un nojauc robežas — tāds veselīgs ārdītājs, demolētājs. Divās A. Suhovo-Kobiļina lugās Razpļujevs ir iekšā, tāpēc es arī liku kopā šīs divas lugas — «Krečinska kāzas» un «Tarelkina nāvi». Abos darbos viņam ir ļoti būtiska loma. «Tarelkina nāvē» īpaši. Tur viņš ir centrā. Bet šī tēla radītājs ir N. Gogolis. Viņa Hļestakovu no «Revidenta» krievu tauta ļoti mīl joprojām, Suhovo-Kobiļins ar radīto Razpļujeva tēlu tikai to gogolisko DNS attīstīja tālāk. Tie abi ir ļoti kolorīti 19. gs. kāda cilvēka tipa precīzi novērojumi. Varbūt arī tāpēc tā krievu literatūra ir tik smeķīga un garšīga. Šo krievu cilvēka novērojumu dēļ.


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru