Sācis no baltas lapas
Ar manu šodienas ciemiņu redakcijā esam pazīstami jau gadus divdesmit, satikāmies kādā no konkursa Latvijas Gada auto pirmajiem pasākumiem. Tolaik Bolderājas puika IMANTS MIEZIS arī bija starp auto cilvēkiem, viņa aktivitātes palikušas vēsturē ar vairākiem izdotiem žurnāliem Dāmu Auto un ne tikai. Drīz pēc tam viņš no Latvijas aprites pazuda un pēc kāda laiciņa uzradās... Īrijā, kur šobrīd ir gana populārs latviešu diasporas apritē kā ziņu portāla latviešiem Īrijā baltic-ireland.ie viens no dibinātājiem un arī vadītājs.
Kas lika tev doties prom no Latvijas?
2006. gadā, kad Latvijā vēl bija treknie gadi, biju ieguvis zināmu neatkarību darbībā SIA Rīgas autoklubs. Žurnālu ēra manā dzīvē bija beigusies, tas bija brīdis, kad visiem tika teikts – tu vari, tu māki, tev iznāks! Ej, viss būs labi! Jāmāk! Gāju, mācēju, darīju. Izrādījās, ka tā dzīve ir diezgan skarba. Arī izdevniecībās un žurnālu biznesā. Ja man kādi gudri cilvēki teica, lai neieguldu biznesā savu naudu, bet rīkojos ar bankas vai klientu naudu, tad man likās – tas taču mans uzņēmums, un es tur ieguldu savējo. Tad Latvijā sāka nākt iekšā visi tulkotie auto izdevumi, ar tiem bija pilni plaukti. Kam gan vairs bija interese par Latvijā ražotiem žurnāliņiem, tādi bija divi – Dāmu Auto un F2. Tulkotie auto izdevumi bija bilžaināki, pilnvērtīgāki, izskatīgāki un arī lētāki. Līdz ar to mans bizness beidzās diezgan ātri, kādu divu gadu laikā. Tu vari gribēt no visas sirds, bet ir kādi ārēji apstākļi, tu neesi viens pats uz šīs pasaules...
Vai tev bija izvēle, uz kuru valsti doties – sauksim lietas īstajos vārdos - ekonomiskajā trimdā?
Tā bija kaut kāda sakritība. Decembrī bija Ziemassvētki kopā ar ģimeni, tad – 2006. gada janvārī – Latvijas Gada auto noslēgums Melngalvju namā, feina balle, viss kārtībā. Un tad, kā jau biznesā ir, janvāris un februāris ir tukšais laiks... Bet tev ir četri bērni, ģimene un kredīts, vēl šis tas. Un tā sarkanā lampiņa sāk mirgot ar arvien mazākiem intervāliem (smejas)... Kamēr sāk degt nepārtraukti. Tad kaut kā gadījās, ka manu sievu draugos.lv uzaicināja mans brālēns no Dublinas. Sākām sarakstīties, un mēneša laikā... Teiksim tā, visas lietas kārtojās tā, ka man bija jādodas uz turieni.
Kā Īrija tevi uzņēma?
Labs padoms ir zelta vērts. Mans brālēns teica tā: Imant, visu to, kas tu esi, ko esi darījis, tavu CV, tavu paziņu loku, tu uzraksti uz papīra un uzspraud uz nagliņas! Lidostā. Tas tev nenoderēs. Tu atbrauci kā balta lapa. Tava pārējā dzīve būs atkarīga no tā, ko tu darīsi. Pat vairāk – kā tu darīsi. Jo šeit tu ierodies kā pilnīga nulle, viens no tūkstošiem. Labs padoms bija. Ļoti noderēja.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv