Būtu normāli, ja tu bērnībā būtu gribējis kļūt par ugunsdzēsēju, bet diez vai par VUGD Vidzemes brigādes komandieri… Un tomēr – kā tu kļuvi par Ugunsjanku?
Nē, par ugunsdzēsēju bērnībā nevēlējos kļūt. Man patika lieli autobusi, bija doma par šoferi, vēl domāju, ka varētu strādāt konfekšu fabrikā Laima… Nejauši par manu civilo profesiju kļuva siera meistars, esmu pastrādājis kādu laiciņu arī Valmieras piena kombinātā. Tad nāca pirmā Krievijas krīze, kad Latvijai vairs īsti nebija kur likt pienu, bet siera ražošanā iesaistītajiem, arī man, algu maksāja pēc saražotā. Kad alga nokritās uz pusi, sapratu, ka es, tobrīd jau gandrīz gatavs dibināt ģimeni, ar siera diētu neizvilkšu… Vajadzēja kardināli mainīt lietas. Nejauši sastapu Jāni Asni, viņš jautāja, vai es, augumā spēcīgs un ražens puisis, negribētu nākt uz ugunsdzēsējiem. Tas bija laiks, kad ugunsdzēsējiem bija diezgan tukši štati, tas neskaitījās ne prestižs, ne labs amats. Dienestā daļa bija tā sauktie neatļautie uzņēmēji, kuriem vajadzēja daudz brīvā laika, piemēram, Agris Bergs toreiz bija ugunsdzēsējs – autovadītājs. Otra daļa bija cilvēki, kuri citās darba vietās ilgi neturējās… Man pašlaik izdiena dienestā sanāk kādi 28 gadi. Tā nu es strādāju par ugunsdzēsēju un skatījos, kur varētu iet mācīties. Bija iespēja iet uz Ļvovas ugunsdzēsēju skolu, taču Rīgā kaut ko nokavēja ar dokumentiem, un es uz to iesaukumu nepaguvu. Varbūt tā pat labi! Vēl pēc gada atvēra ugunsdzēsēju virsnieku kursus Rīgā, tagad to sauc par Civilās aizsardzības koledžu, es pieteicos pirmajā grupā. Latvijā tas bija lielo pārmaiņu laiks, bija lieli iztrūkumi dažādu pakāpju virsnieku štatos. Trīs gadus nomācījos, un tā nu pa karjeras kāpnēm, izejot pilnīgi visus ugunsdzēsības etapus, esmu šodienas amatā nonācis.
Spožās pogās ķiverēs tie pa jumtiem šiverē… Cik patiesības ir šajā jestrajā dziesmiņā?
Jā, no Šreienbušas pažarniekiem pāri palicis varbūt tikai tas viņu nesalaužamais gars (smejas), pārējais viss ir ļoti mainījies! Arī nosaukums mainījies – Ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Protams, var skatīties, kā tas ir kurā gadā, taču apmēram puse no mūsu kopējā darba apjoma ir ugunsgrēki, bet otra puse – dažādi glābšanas darbi, visplašākais to spektrs.
PARĀDES FORMĀ. VUGD pulkvedis Jānis Skrastiņš pie Valmieras ugunsdzēsēju joprojām čaklā palīga – jaudīgā trīsasu piedziņas ugunsdzēsības auto ZIL – 131.