Nepieciešamību pēc sava auto var skaidrot ar daudziem iemesliem, bet to vidū var būt arī tādi argumenti, kas uzliks jums par pienākumu iegādāties nevis vienkārši automašīnu, bet imidža transportlīdzekli! Auto, kas skaidri akcentēs jūsu reputāciju – ne tikai pārvietošanās līdzekli, bet jūsu tēlu, statusu darbā, imidžu biznesā, draugu un tuvinieku lokā. Kāpēc daži auto modeļi sasniedz augstāko popularitātes pakāpi, bet vairums paliek ēnā? Lieliska auto reputācija tiek panākta vispirms tā zīmola dēļ, pēc tam jau, pateicoties esošo īpašnieku atsauksmēm. Tāpēc, pērkot uzticama pasaules zīmola automašīnu, jūs garantējat ne tikai sava tēla prestižu, bet arī komfortablu pārvietošanos.

Ikdienā reti aizdomājamies, cik katram no mums ir vajadzīga savējā, Latvijas valsts, ko mēs viņai esam devuši un ko no tās ceram sagaidīt, it sevišķi savu interešu aizsardzībā.

Vakardien veselības ministre Ilze Viņķele un personas, kas viņu pavada, t.i., vesels bars dažādu Veselības ministrijas klerku un arīdzan nozares ekspertu pulcējās kopā, lai sistu viens otram uz pleca par veselības aprūpes jomā paveikto.

Vakar, 20. janvārī, Valsts prezidentam Egilam Levitam viesojoties Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN), viņš ar teletilta starpniecību sazinājās ar piecām skolām Latvijā, tostarp Valmieras Valsts ģimnāziju. Prezidents dalījās savos iespaidos par CERN redzēto, kā arī ar skolu jauniešiem diskutēja par dažādiem zinātnes un konkrēti fizikas jautājumiem. 

Iespējams, daudzi nemaz nebūs ievērojuši, taču SIA Valmieras Namsaimnieks kopš pērnā gada septembra ir jauns valdes priekšsēdētājs ILMĀRS SKĀDULIS. Viņam sācies pirmais pilnais gads uzņēmumā, tāpēc īstais brīdis garākai sarunai par to, kas aktuāls viņa vadītajā saimniecībā. 

Gada nogalē par Beverīnas novada domes priekšsēdētāju tika ievēlēts JĀNIS FŪRMANIS, kurš pašvaldībā iepriekš bija Brenguļu pagasta saimniecības daļas vadītājs. 2019. gada izskaņā darbu pārtrauca Beverīnas novada domes līdzšinējais priekšsēdētājs Māris Zvirbulis un izpilddirektore Egita Biša.

KRIŠS DUBROVSKIS ir kalējs no Trikātas. Viņš savā smēdē darina galvenokārt nažus medniekiem un pavāriem no skarbākajiem tēraudiem, kuri ir daudz izturīgāki, ilgāk saglabā asumu un ir salīdzinoši dārgāki nekā veikalā atrodamie. Cilvēki novērtē kvalitāti un nažus ir gatavi gaidīt pat divus mēnešus, kamēr kalējs spēj izpildīt pasūtījumu, jo katrs no tiem ir individuāls, ar klientu tiek pārrunāts, kādiem mērķiem nazis tiks izmantots, kā tas izskatīsies un arī kā to asināt pēc tam.

Aktīvākie skolu muzeju vadītāji un novadpētniecības darba organizatori tikās Kocēnu pamatskolā pie muzeja pedagoģes Elgas Olmanes. Mērķis bija iepazīties ar jaunizveidoto ekspozīciju, ar grāmatām, kas pašu kocēniešu vai par Kocēniem izdotas.

Sports, kultūra un sociālā joma – trīs jomas trim lieliskiem projektiem, kurus iespējams atbalstīt ikvienam no mums! Nākammēnes, 13. februāra pēcpusdienā, kafejnīcā «Jauna saule» notiks trešais Ziedotāju aplis, ko organizē Valmieras novada fonds. Pasākumā trīs ideju autori stāstīs, kā viņu ieceres aizsāks ko jaunu un noderīgu valmieriešiem. Atnāc, atbalsti idejas, un pozitīvas emocijas garantētas!

Piektdien agrā pēcpusdienā Bērzaines pagasta bibliotēkā sākās 1991. gada barikāžu atceres pasākums, kura ievadā tika atklāta Mihaila Ignata fotogrāfiju izstāde ar 30 barikāžu mirkļiem. 

Godīgi teikšu – ja varētu, šo nerakstītu. Vēmiens nāk, raugoties un klausoties «svarīgajā politiskajā procesā», kas iesākts ar Artusa Kaimiņa patriekšanu no paša radītas partijas Saeimas frakcijas. Tajā palikušie deputāti tagad visgudri lemšot, kā veidot savu gaišo nākotni zem citas izkārtnes.

Ģenerālā vienošanās starp Latvijas būvniekiem par minimālās algas noteikšanu nozarē ir ļoti laba lieta, jo, manuprāt, līdz tam nebija normāla situācija, ka valstī minimālā alga ir viena, bet mēs zinām, ka nozarē tiek maksātas daudz lielākas algas oficiāli un ir iespēja šeit manipulēt ar kaut kādām citādām naudām. Ir izdarīts ļoti liels un labs darbs. 

Biju dzirdējis no kolēģiem, ka jau kādu laiku Rūjienas mūzikas skolā par koncertmeistaru strādā komponists, pianists, ērģelnieks un mācītājs INGMARS ZEMZARIS, taču aicināt viņu uz sarunu allaž atliku uz vēlāku laiku. Mūsu pirmā satikšanās beidzot notika pērnā gada novembrī Ķoņu skolā Menzenkampfu dzimtas vēstures grāmatas tulkojuma atvēršanas svētkos, pēc kuriem arī vienojāmies, ka es drīkstu komponistu traucēt ar saviem jautājumiem, un nu šī reize ir pienākusi.

2019. gads bijis darbīgs. Īstenoti vairāki nozīmīgi projekti. Tika pabeigta Rietumu industriālā maģistrāle. Tā nodrošina Valmieras industriālo teritoriju savstarpēju sasaisti, kā arī savienojumu ar starptautisko autoceļu tīklu TEN-T, kas ir būtiski arī uzņēmējiem. Turklāt liels ieguvums ir Rīgas ielas atslogošana, kas uzlabos dzīves vidi valmieriešiem, gan domājot no ekoloģiskā viedokļa, gan arī par drošību, jo līdz šim no Rīgas puses iebraukšana Valmierā bija tikai pa vienu ielu. 

Aizvadītais 2019. gads daudzām nevalstiskajām organizācijām ir bijis darbīgs. Arī Valmieras novada fondam  darba netrūka, tāpēc uz sarunu aicināju ANSI BĒRZIŅU, kurš šobrīd ir fonda valdes priekšsēdētājs. 

Decembrī Būvniecības Valsts kontroles birojs ekspluatācijā pieņēma Valmieras Rietumu industriālo maģistrāli. Tās izbūve tika uzsākta 2018. gada jūlijā. 2,070 km garā maģistrāle izbūvēta ar mērķi nodrošināt Valmieras industriālo teritoriju savstarpēju sasaisti un savienojumu ar starptautisko autoceļu tīklu TEN-T, kur ietilpst arī autoceļš A3. 

SANTA ĀDAMSONE ir nākusi no Valkas novada, Ērģemes pagasta mazciema Omuļiem. Tomēr par darba un dzīves vietu pavisam nejauši izvēlējās Valmieru. Brīvā laika gan pēc studijām un darba neatliek daudz, tomēr ir arī kāds brīvais brīdis, lai to veltītu rokdarbiem. Tie, kuri pazīst Santu, zina arī to, ka viņa ir īsta praktiskā latviete, sākot no pašas darināta tabakas maka līdz pat televizora galdiņam. Un bieži vien viņa nēsā pašas darinātos auskarus, kas ir kā odziņa kopējam stilam. Tāpēc aicināju uz sarunu, lai pastāsta, ko viņa dara savā brīvajā laikā.

Savu Dabas simbolu – zivju dzenīti –  pirmā nosauca Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB). Šis Latvijas Sarkanajā grāmatā 3. kategorijā iekļautais putns sastopams upju un ezeru krastos, kur ligzdošanai rok alas.

Šī titula nosaukšana jau gadiem ir uzticēta Latvijas Dabas muzejam. Arī šoreiz muzejā īpašā pasākumā, piedaloties Dabas aizsardzības pārvaldes vecākajam ekspertam Vilnim Skujam, Mežzinātnes institūta «Silava» pētniekam Jānim Ozoliņam un Nacionālā zooloģiskā dārza uzraugam Mārtiņam Zilgalvim, tika paziņots, ka «Gada dzīvnieks 2020» ir Eirāzijas bebrs (Castor fiber). 

2017. gada pavasarī Valmieras muzeja kolekcija bija papildināta ar retu un interesantu eksponātu – 17. gs. Kocēnu Sēliešu monētu depozītu. To muzejam uzdāvināja novadpētnieks, interneta portāla «Historia.lv» redaktors Valters Grīviņš. Viņš pastāstīja, ka depozītu pie Kocēnu pagasta Sēliešiem, laukā rokot kartupeļus, apmēram metrus 50 no mājas uz Dūķeru pusi, 1990. gadu beigās atradis Uldis Balodis: «Viņa atraitne, manas mammas kādreizējā darba biedrene Kocēnu pastā, Mārīte Balode, kura man šīs ziņas sniedza, depozītu pirms aptuveni gadiem pieciem atdeva man, zinot, ka nodarbojos ar vēsturi. Es savukārt ar Mārītes Balodes atļauju depozītu uzdāvināju Valmieras muzejam, kur, manuprāt, tam ir pareizākā vieta.