Strādāt gudri un daudz

- 1.Oktobris, 2019
Pilsētās un novados
Portālā

Kopš Somijas mobilo tālruņu ražotājs "Nokia" uzsāka savu uzvaras gājienu pasaulē, arī mēs esam metušies meklēt savu veiksmes stāstu, kas Latviju padarītu slavenu. Kāpēc mūsu uzņēmēji joprojām nav spējuši uzmirdzēt globālajā arēnā? Vai varbūt lielais izrāviens jau noticis, tikai  mēs paši to neapjaušam?

"Nokia" jau pārspēta

"Latvija var!" – uzskata informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmuma "TestDevLab" pārstāvis, tehnoloģiju eksperts Kristaps Skutelis. Viņš norāda, ka daudzi Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi savās jomās ir labi zināmi visā plašajā pasaulē, ar to produktiem un pakalpojumiem ik dienu saskaras miljoniem cilvēku. "Nereti tās ir fiziskas tehnoloģiju ierīces ar augstu pievienoto vērtību, kuru radīšana un ražošana nav vienkāršs uzdevums." Viņš min kompānijas "SAF tehnika" datu pārraides aparatūru, arī "MikroTik" datortīklu aparatūras ražotāju un elektronisko sistēmu izstrādātāju "HansaMatrix".

""Aerones" ražo lielizmēra dronus, bet "UAV Factory" ir pasaulē labi zināms bezpilota lidaparātu ražotājs. "Sonarworks" izstrādātās skaņas kalibrēšanas tehnoloģijas izmanto teju visās lielākajās skaņu ierakstu studijās, savukārt "Gamechanger audio" izstrādā dullus jauna veida audio aksesuārus. Programmatūras testēšanas uzņēmums "TestDevLab" rūpējas par to, lai jaunuzņēmumi un globāli milži saviem klientiem varētu piedāvāt kvalitatīvu programmatūru. Pieaugot šīs jomas sarežģītībai, uzņēmums rada pats savus programmatūras testēšanas rīkus un pat speciālas mobilo lietotņu testēšanas laboratorijas, kurās tiek pārbaudīta akumulatora enerģija, datu patēriņš, kā arī analizēta lietotņu audio un video kvalitāte," uzskaita Kristaps. "Latvijas Mobilais telefons" ne tikai pirmais sācis ieviest Latvijā 5G tīklu, bet jau vairākus gadus aktīvi domā un strādā pie produktiem, kas atvieglos mūsu dzīvi, kad šis tīkls pēc dažiem gadiem būs pilnībā izvērsts. Tie ir daži spilgtākie Latvijas tehnoloģiju jomas veiksmes stāsti, kas uzskatāmi parāda, ka Latvija var."

Viņš spriež, ka mums tikai vajag vienmēr turēt acis vaļā, sekot līdzi globālajām tendencēm, strādāt gudri un strādāt daudz.

"Plus nepiemirst par saviem sasniegumiem pastāstīt tepat, Latvijā, lai sabiedrībai nerastos neauglīga vēlme kaut ko meklēt. Latvijas "Nokia" ir jau  atrasta."

Aizstājējs balzamam un šprotēm

"Mums nav daudz plaši pazīstamu uzņēmumu, bet tie, kas eksportē, savās nozarēs noteikti ir zināmi. Piemēram, telekomunikāciju aparatūras izstrādātājs un ražotājs "SAF tehnika," līdzīgi spriež Jānis Kreilis, biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" līdzdibinātājs, darba un informācijas portāla "Your Move" veidotājs.

Pie veiksmes stāstiem bieži tiek minēta arī ASV reģistrētā apdrukāšanas ārpakalpojumu kompānija "Printful", kas saistīta ar Latvijas uzņēmumu grupu "Draugiem Group", kā arī  tehnoloģiju uzņēmums "Printify".

"Nezinu gan, cik daudzi cilvēki šīs kompānijas saista ar Latviju. Manuprāt, tās vairāk pazīstamas ar inovatīvu pieeju un ļoti augstiem standartiem, ko tās izvirza saviem pakalpojumiem," skaidro Jānis.

Vienlaikus viņš norāda, ka liela daļa pasaules iedzīvotāju vispār nezina, kas ir Latvija, līdz ar to atbilde uz jautājumu, ar ko esam pazīstami pasaulē, nav viennozīmīga.

Postpadomju telpā Latvija daudziem joprojām asociējas ar Rīgas melno balzamu un šprotēm. Jānis ir pārliecināts, ka agrāk vai vēlāk šo vizītkarti aizstās kāds patiešām veiksmīgs, Latvijā izaudzis jaunuzņēmums. "Bet tad ir jautājums, cik lielā mērā kompānija atzīmēs Latviju kā izcelsmes valsti. Bieži vien kompānijas strādā ar izcilu kvalitāti, ļoti labu un interesantu ideju, tehnoloģijām, bet īsti nav stāsta par to, no kurienes produkts nācis."

Viņaprāt, zīmols "made in..." joprojām ir ļoti svarīgs dažādiem produktiem, nevis, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju programmām. "Šajā ziņā pozitīvs piemērs ir "Madara Cosmetics", kas iet šo eko ceļu, uzsverot mūsu tradīcijas būt tuvu dabai. Domāju, ka šī bioloģiskā niša nākotnē varētu kļūt daudz aktuālāka. Mēs jau redzam pirmos uzņēmumus, kas itin veiksmīgi izmanto šo priekšrocību pret konkurentiem, proti, to, ka mums šeit, Baltijā, ir samērā tīra vide un sapratne, kā dzīvot saskaņā ar dabu, izmantot tās dotās veltes. Nākotnē, manuprāt, "made in Latvia" varētu saistīties ar kaut ko tādu. Taču šobrīd vidējam rietumniekam šis zīmols neko daudz neizsaka. Mums ir jātiek vaļā no uzskata, ka Latvija ir kaut kas postpadomisks un līdz ar to nekas kvalitatīvs no tās nav sagaidāms."

Tajā pašā laikā Latvijai noteikti nav jācenšas atkārtot "Nokias" stāstu, uzskata "Ar pasaules pieredzi Latvijā" līdzdibinātājs. Viņš atgādina, ka "Nokia", kas savulaik bija telekomunikāciju jomas gigants, palaida garām izmaiņu brīdi savā nozarē, tāpēc konkurenti strauji aizsteidzās tai priekšā. ""Nokias" pagrimums pavilka līdzi visu Somijas ekonomiku. Mums nevajag tādu milzi. Drīzāk mums jārunā par tādu pozitīvu piemēru kā igauņu "Skype", kas sapulcēja ap sevi ļoti jaudīgus programmētājus un biznesa cilvēkus, kuri pēc tam, kad bija pastrādājuši "Skype", veiksmīgi sāka radīt savas kompānijas. Viņi izveidoja tādu kā ekosistēmu ap sevi. Tāpēc arī Igaunijā ļoti strauji attīstījās stāsta nākamais līmenis – cits pēc cita radās jaunuzņēmumi. Piemēram, uzņēmums "Transferwise", kurš  nodrošina tiešsaistes maksājumu pakalpojumus un kura vērtība pēc aplēsēm ir vairāk nekā miljards dolāru."

Jānis spriež, ka Latvija veiksmīgi eksportē arī tradicionālās nozares, taču inženierijā un elektronikā mēs varam iet tālāk. "Mums noteikti jātiek tām līdzi, jo par informācijas tehnoloģiju talantiem šodien cīnās katra valsts. Pagaidām šajā jomā mēs nedaudz atpaliekam."

UZZIŅAI

Latvijas produktivitāte un konkurētspēja

• Globālās konkurētspējas indeksa (GCI) reitings, ko ik gadu publicē Pasaules ekonomikas forums (WEF) ir vispāratzīts rīks valsts konkurētspējas novērtēšanai. Neraugoties uz dažādām metodoloģiskām nepilnībām, GCI reitings sniedz vērtīgu informāciju politikas veidotājiem un ļauj noteikt tās jomas, kurās Latvijai ir būtiska atpalicība no citām valstīm.

• GCI balstīts uz 12 pīlāriem (faktoriem), kas nosaka valsts globālo konkurētspēju. Pīlāri sagrupēti četrās kategorijās: "Labvēlīga vide", "Cilvēkkapitāls", "Tirgi", "Inovāciju ekosistēma".

• Pasaules Ekonomikas foruma publicētajā konkurētspējas reitingā Latvija 2018. gadā ieņēma 42. vietu starp 140 pasaules valstīm.

Latvijas konkurētspējas stiprās puses

• Makroekonomiskā stabilitāte – valsts parāds, inflācija. 2018. gada GCI reitingā Latvija ierindota 1. vietā.

• Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanā – 11. vieta. Starp ES valstīm 3. vieta, tikai nedaudz atpaliekot no Zviedrijas un Dānijas.

• Prasmes un darba tirgus efektivitāte – attiecīgi 24. un 29. vieta.

Latvijas konkurētspējas vājās puses

• Inovācijas spēju (Innovation capability) jomā Latvija 2018. gada GCI reitingā ir 52. vietā. Latvijai ir vislielākā atpalicība ne tikai no pasaules un ES inovatīvajām ekonomikām, bet arī no ES vidējā rādītāja.

• Diezgan zems vērtējums Latvijai ir uzņēmējdarbības dinamismā (Business dynamism), pēc kura tā ierindota 47. vietā.

• Arī finanšu sistēma novērtēta zemu – Latvija pērn ieņēmusi 94. vietu. Salīdzinot ar pārējām ES dalībvalstīm, esam vienā no zemākajām pozīcijām. Latvijas atpalicību finanšu sistēmas vērtējumā lielā mērā noteica zemais tirgus kapitalizācijas līmenis, nepietiekama riska kapitāla pieejamība, zems kreditēšanas līmenis, kas būtiski atpaliek no vēsturiskā kreditēšanas līmeņa (pirms krīzes).

• Institūciju vērtējumā Latvija 2018. gada GCI reitingā ierindota 49. vietā. Pie būtiskām institucionālās vides nepilnībām, kas ierobežo konkurētspēju, Latvijas uzņēmēji min pārlieku lielu valdības birokrātiju, nestabilu (tuvredzīgu) politikas veidošanu, neefektīvu tiesu sistēmu.

• Veselības pīlārā GCI reitingā Latvija ierindota 76. vietā. Šajā rādītājā Latvija būtiski atpaliek no daudzām ES dalībvalstīm. Vēl zemākā pozīcijā ir Lietuva (77. vieta), bet Igaunija ieņem 54. vietu.

Avots: Ekonomikas ministrija

___________________________________________________________________________________________

Pielikuma „Novadi rok dziļāk” materiāls. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pielikuma saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un pārējās reģionālās izdevniecības, kas iesaistījušās projektā kā partneri. #SIF_MAF2019

Komentāri
Pievienot komentāru