Uzreiz kleitu iedeva
Saruna ar Valmieras drāmas teātra aktieri IMANTU STRADU
Piektdien, 30. septembrī, Valmieras teātra Lielajā zālē pirmizrādi piedzīvos režisores Indras Rogas jauniestudējums — A. Ostrovska «Muiža kaņepēs». Radošajā komandā scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone un komponists Emīls Zilberts, bet galvenajā lomā Imants Strads, ar kuru šī saruna varēja arī nenotikt, jo loma — apjomīga. Un tomēr.
Kā pagāja tava vasara?
Vasara bija lietaina, tikai šur tur spīdēja saule, un ļoti labi, ka bija daudz darbu. Koncerti bija, vasaras izrādes bija — «Skroderdienas Silmačos», «Saimnieks meklē saimnieci», bija filmēšanās pie brīnišķīgās kinorežisores Ilonas Brūveres filmā par Kārli Zāli, nofilmējām 12 sērijas seriālam «Bitīt matos!» otrajai sezonai.
Vispār neesi atpūties…
Kā tad neesmu… Es atpūšos strādājot. Kad tiem visiem darbiem pienāca gals, bet ne vasarai, uzreiz bija jānāk darbā teātrī. Jāturpina strādāt. Jāvelk kleita mugurā. Pat nepaguvu saskumt, ka nebūs, ko darīt, — uzreiz kleitu iedeva.
Kāpēc šodien ir jāiestudē Ostrovskis?
Tāpēc, ka tēmas viņa lugās ir aktuālas vienmēr. Tādas ilgdzīvotājas. Kamēr vien pastāvēs just un mīlēt alkstošs cilvēks ar visām tām savām labajām un sliktajām īpašībām — arī režisors tai skaitā, tikmēr iestudēs. Ostrovska lugās, ne tikai viņa «Mežā», bet visās viņa lugās pastāv liels cilvēcisko īpašību spektrs. Tāpēc iestudēt Ostrovska lugas vienmēr ir interesanti. Un tajās spēlēt.
Nesen pie Indras Rogas spēlēji viņas iestudētajā M. Bulgakova «Meistars un Margarita» — arī apjomīgu lomu, pat divas. Kā ir ar Gurmižsku? Tev tomēr jāspēlē sieviete…
(Iesmejas) Kā ir… sarežģītāk nekā ar Ivanu Bezpajumtnieku un Leviju Mateju (lomas M. Bulgakova «Meistarā un Margaritā» — M.R.). Pirmkārt, tas viss ir novērojumi, kāds ir cilvēks — viņa — tajā vecumā… tajos 50… vai arī mēģinājumi, konkrēti manis spēlētās Gurmižskas gadījumā, saprast viņas rīcības cēloņus un sekas. Viņa man ir ļoti saprotama, jo neatkarīgi no vecuma jebkurš cilvēks vēlas būt laimīgs un mīlēts. Ja viņš ļoti, ļoti vēlas būt laimīgs, viņam visi līdzekļi ir noderīgi. Arī tādi, piemēram, kas no mērķa aizved prom tik tālu, ka cilvēks vairs nezina, pa kuru ceļu iet atpakaļ, un tieši no tā viņš mācās. Noietais ceļš veido laimes summu.
IMANTS STRADS nākampiektdien spēlēs Valmieras teātra jaunās sezonas pirmajā pirmizrādē. Matīsa Markovska foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv