Vēstules no Austrālijas
XXX (Šajās vietās paredzēta muzikāla pauze 30 sekunžu garumā. – A.L.)
Par Hitleru ir ļoti daudz rakstīts un spriests. Tas ir šī laikmeta fenomens, par kuru vēl ilgi runās, pētīs un spriedīs. Pārāk daudz mīti un aplamības apvijušas Hitleru dažādos rakstos un apcerēs. Bet kā lielam kokam ir liela ēna, tā arī Hitleram. Zīmīgi, ka viņš radās vācu tautā. Ja viņš būtu francūzis vai itālis, kas zina, kāda būtu pasaule tagad. Bet tā ir tikai minēšana un nākotnes zīlēšana.
Angļi par Hitleru bija visai labās domās. 1936. g. bijušais Anglijas valdības galva Loids Džordžs (Deivids Loids Džordžs (David Lloyd George) bija britu politiķis no Liberālās partijas. Bija Hitlera Vācijas «nomierināšanas politikas» piekritējs – A.L..) pavadīja divas nedēļas Vācijā kā Hitlera viesis, kura apjūsmošanai bijušais angļu premjers publicēja labus rakstus Daily Express. Tajos minēts, ka Hitlers ir lielākā un nozīmīgākā persona Eiropā pēc Napoleona. Un iespējams, ka vēl lielāka par to. Ar Hitleru bija ticies arī angļu izcilais tanku eksperts (J.F.C.) Fullers. 1937. g. Hitleru apjūsmoja ekscentriskais Kanādas premjers Makkenzī Kings (William Lyon Mackenzie King, bija nozīmīgs Kanādas politiķis, kurš trīs reizes ieņēma premjerministra amatu 1921. -1926., 1926. - 1930., 1935. - 1948. – A.L.), rakstot par nacistu konstruktīvo darbu un sasniegumiem. Anglijas karalis Eduards VIII nepārprotami deklarēja, ka angļu un vācu savienība būtu vienīgā, kas varētu Eiropu paglābt no jauna kara un tā postījumiem. Kad 1936. g. janvārī Hercogs Saxe-Coburg Gotha jautāja karalim Eduardam VIII, vai būtu vēlams sākt sarunas ar britu premjeru Baldvīnu (Stanley Baldwin, bija nozīmīgs Lielbritānijas politiķis, kurš trīs reizes ieņēma premjerministra amatu:1923. - 1924., 1924. - 1929., 1935.- 1937. – A.L.) un Hitleru – karaļa atbilde ir īpatna. «Kas ir karalis šeit? Baldvīns vai es?» Vēsturei nav daudz zināms par kontaktiem starp Hitleru un Eduardu VIII. Hitlers 13. maijā 1942. g. vēl apgalvoja, ka bijušais karalis labvēlīgi atbalstījis Vācijas koloniju atgūšanu, kuras tā pazaudēja pēc Pirmā pasaules kara.
V. Motmillers savas mājas dārzā. Ap 1970.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv