Žurnāliste ar Ķirbīti
Nu jau otro nedēļu MONIKA SPROĢE ir mana kolēģe Liesmā. Īstais laiks ar viņu aprunāties Rūcamlapā, jo auto lietas viņai nav svešas, vēl februāra sākumā maršrutā Valmiera – Cēsis viņa diendienā nobraukusi vismaz obligātos 60 kilometrus jebkuros laika apstākļos.
Lūdzu, iepazīstini ar sevi!
Esmu valmieriete kopš dzimšanas, šeit pavadīti jau 38 gadi. Kādu brīdi strādāju Cēsīs, tagad atnācu uz Valmieru.
Cik ilgi jau vadi auto? Vai tiesības pie tevis atnāca viegli?
Autovadītāja tiesības ieguvu 1999. gadā. Stāžs nu jau šķiet pietiekams. Jāteic, tiesības tiešām ieguvu bez grūtībām. Mācījos autoskolā Edis, laikam jau kuriozs sanāca, jo pasniedzēji saderēja, ka es nenokārtošu tiesības, ka man neizdosies... Taču man izdevās to paveikt ar pirmo piegājienu (smejas). Iespējams, viņi vēl tagad brīnās, ka es te, Valmierā, pa ielām braucu. Braukt mācījos tieši tajā laikā, kad bija atkala, kad sniegs kusa, bet ceļi bija slideni. Es laikam trāpīju pēdējā gadā, kad teorijas eksāmenā vēl varēja vilkt biļetes, kad atbildēt nevajadzēja datorā. Ja man tagad teorijas eksāmens būtu jākārto datorā, nezinu, vai man būtu izgājis tik labi, kā toreiz izgāja! Manuprāt, toreiz atbildēs varēja pieļaut trīs kļūdas, tad nu es tiku cauri ar divām.
Iepazīstini, lūdzu, ar savu auto. Vai esi tam devusi arī kādu īpašu vārdu? Ja tā, kāpēc?
Šim auto, ar kuru esmu fotogrāfijā, vārda nav, mēs ģimenē, jo tas ir mūsu ģimenes auto, to saucam vienkārši par korsiņu (Opel Corsa). Mums tā ir jau kādu piekto gadu, lielas galvassāpes šī mašīna mums nav sagādājusi. Taču tas nav mans darba rumaks, tam gan ir iesauka, taču tā jau ir cita opera.
Nu, tad par darba rumaku — tādu kārtīgu operas āriju! Prozā.
Ar korsiņu es braucu ziemā. Ja man diendienā bija jābrauc uz Cēsīm, tad šī mašīna vismaz sasila līdz Cēsīm! Otrs auto, kas ir tiešām mans un ar kuru es braucu, ir Volkswagen Golf. Kā tautā saka — pirmais golfiņš.
Nu, tādai mašīnai jau varētu būt vismaz 30 gadi...
Nemaz neesmu dokumentos skatījusies. Golfiņš ir koši oranžā krāsā, tāpēc mēs to saucam par Ķirbīti. Jā, manam Ķirbītim nav stūres pastiprinātāja, nav klimata kontroles, tāpēc man ir allaž ļoti paveicies, ja Ķirbītis, pie lieliem mīnusiem braucot ziemā uz Cēsīm, līdz Liepai jau sasilis vismaz remdens. Tā līdz Cēsīm jau var pamatīgi nosalt! Līdz ar to Ķirbītis pa ziemu stāv pie mājas, bet es braucu ar korsiņu.
KOMPAKTS ĢIMENES AUTO. Kamēr oranžais Ķirbītis sētā dus ziemas miegu, Monika šad un tad aukstajā laikā pabraukā ar četru durvju Opel Corsa. Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv