15 gados jau Valmieras čempions golfā

Hole in one

Golfā šis angļu vārdu sakopojums nozīmē – trāpījums ar pirmo sitienu bedrītē. Liela veiksme, sagadīšanās. To varētu attiecināt arī uz raksta varoņa nonākšanu šī sporta veida apritē.

«Mamma aizpagājušajā gadā mani pieteica Avotu golfa skolā. Iepriekš biju mēģinājis vairākus sporta veidus, padomāju: jau atkal, droši vien nebūs interesanti – nepatiks. Bet tad, jau otrajā treniņā, kas bija sācies četros, paliku līdz vēlam vakaram, mamma vēl ap deviņiem zvanīja, kur esot palicis. Ļoti iepatikās. No tā brīža visas vasaras caurām dienām esmu pavadījis golfa laukumā šeit Avotos. Jau pirmajā reizē, pirmajā sitienā sapratu, ka man sanāk – ir pareizais kontakts. Ik pa laikam aicinu arī draugus pamēģināt, bet daudzi pirmajā sitienā pat nemaz netrāpa pa bumbu. Man sanāca uzreiz. Noteikti palīdz tas, ka paralēli spēlēju arī hokeju. Tas man ir pa ziemu, pa vasaru tagad tikai golfs.»

Runājot par hole in one tā tiešā nozīmē, Danam tāpat kā viņa trenerim Ingaram Matisonam, kuram golfa stāžs ir krietni lielāks par savu audzēkni, vēl nav padevies. «Lai to paveiktu, protams, ir jābūt diezgan meistarīgam, bet jāsakrīt lielai veiksmei. Arī profesionālā golfā ir spēlētāji, kuri ir vinnējuši daudzus čempionātus, taču ne reizi nav iesituši. Mūsu laukumā šo 12 sezonu laikā ir bijuši tikai pieci šādi gadījumi, tā ka tas nav nemaz tik biežs pasākums,» stāsta Ingars.

Atņēma trenerim titulu

Šo sezonu var uzskatīt par pirmo nopietno pārbaudījumu. Bez jau pieminētajiem panākumiem Dans uzvarējis arī Latvijas pļavu golfa čempionāta kopvērtējumā jauniešiem, bijis devītais VII Latvijas Jaunatnes olimpiādē Tukumā, startējot kopā ar trīs gadus vecākiem jauniešiem, veiksmīgs starts arī starptautiskā golfa turnīrā jauniešiem Ozo golfa laukumā Rīgā, ieņemot 14. vietu. Bet viens no saldākajiem panākumiem viņam ir šis Valmieras čempiona tituls.

«Turnīrs notika Valmieras pilsētas svētku laikā jūlijā. Bija ap 30 dalībnieku. Dans laukumu izgāja ar +10 virs laukuma PAR. Tobrīd viņam handikaps bija 16, tad viņš to izgāja ar -6 pret sevi, par sešiem sitieniem labāk, nekā bija viņa spēles līmenis. Sanāca diezgan izšaut tajā dienā. Pārējiem uzrādot sliktākus rezultātus, viņš arī diezgan pārliecinoši vinnēja. Atņēma trenerim titulu (smejas), bet tas ir tikai pozitīvi, nebija žēl nodot kausu – pelnīti izcīnīts,» tā Ingars. «Tagad jau visiem viņa veiksmes liekas pašsaprotamas. Agrāk uz viņu skatījās kā uz uzlecošo zvaigzni, bet tagad viņš izaudzis jau par nopietnu konkurentu. Visi to apzinās, atbraucot uz laukumu, kad redz, ka Dans tur jau priekšā. Treniņi atmaksājas. Ar to problēmu nav, viņš nav jāvelk ārā no mājas, no kompīšiem un visādām tādām lietām.»

Tīģera lēciens

Lai arī golfa noteikumi ir vienkārši – uzvar tas, kurš laukumu veic ar mazāko sitienu skaitu, tomēr noteikumi, etiķete un vērtēšanas sistēma prasa papildu iedziļināšanos. Golfā spēlētāja meistarību norāda handikaps (HCP) – jo tas zemāks, jo labāks spēlētājs. Handikaps parāda, kāds ir spēlētāja potenciālais sitienu skaits pret laukuma noteikto sitienu skaitu, tā saukto laukuma PAR. Piemēram, ja laukuma PAR ir 72 sitieni un spēlētāja HCP ir -36, tad tas nozīmē, ka spēlētāja potenciālais sitienu skaits būs 72 + 36 = 108 sitieni. Lielākajā daļā laukumu iesācēja HCP tiek noteikts -36, bet dažviet iesācējiem piešķir HCP karti arī ar handikapu -54.

«Šīs sezonas sākumā Danam handikaps bija apmēram -24, tagad tas ir jau -11,7. Sezonas laikā nositot 10 sitienus lejā, tas ir diezgan liels lēciens. Pirmajā sezonā no -50 līdz -30 ir diezgan viegli nosist lejā, pēc tam to izdarīt kļūst arvien grūtāk. Lai visu laiku to uzlabotu, ir daudz jāstrādā,» skaidro treneris. «Šobrīd Danam sacensību sezona ir beigusies. Jātrenē fiziskais. Lai izietu 18 bedrītes, laukumā jāpavada kādas 4-5 stundas, arī noiets tiek ap 10 kilometriem, visu laiku ir jābūt arī maksimālai koncentrācijai, nav laika palaisties. Kad enerģija izsīkst, tad var apēst kādu šokolādes batoniņu. Nē, pusdienas pārtraukumu nav, tikai tik, cik no rīta brokastīs paēsts. Parasti pēc tādiem smagākiem turnīriem tiek izjusts tukšums, tik daudz esi domājis par spēli, dzīvojis līdzi katram sitienam, tas paņem daudz emociju.»

Golfa skoliņas produkts

Pirmās golfa apmācības mūsu pašu Avotos bērniem tika sniegtas jau 2010. gada vasarā, bet Golfa skoliņa aktīvāk tika iekustināta pirms trim gadiem.

«Avotu golfa skola darbojas ar Valmieras pilsētas pašvaldības atbalstu. Oficiāli tā saucas Valmieras golfa skola bērniem, tāpat kā mūsu biedrība. Pa vasaru kopumā apmācībās piedalījās 80 bērnu, aktīvi uz vienas dienas treniņiem ieradās ap 20-30,» stāsta arī šīs skoliņas vadītājs Ingars Matisons. «Nu jau beidzot Avotos varam uztaisīt arī turnīru jauniešiem. Otro sezonu jau tādus rīkojam. Nākamajā ir plāns jau vairāk nekā reizi sezonā rīkot šādu turnīru, lai viņi savā starpā sacenstos un tādējādi arī progresētu. Šobrīd iekštelpās top arī ziemas bāze, tur varēs trenēties uz stimulatora. Golfā nozīme ir ne tikai tehnikai, bet arī fiziskai attīstībai – rotācijām, līdzsvaram, balansam un tādām lietām. To arī ziemā šeit varēsim pieslīpēt.»

To, ka golfs mūspusē kļūst arvien populārāks, pierāda arī skaitļi –  agrāk Avotu iknedēļas golfa sacensībās trešdienās piedalījās 10-15 spēlētāju, bet pēdējā sezonā to skaits izaudzis līdz 25-30 dalībniekiem.

Mērķi skaidri

Uz jautājumu, kādi mērķi nākamajā sezonā, Dans atbild: «No sākuma jātiek Latvijas junioru izlasē.»

Ingars uzreiz piebilst: «Iekļūšanu tajā nosaka gan HCP, gan aizvadītie turnīri. Turnīros sevi labi jāparāda, tajos arī HCP krītas. Šobrīd Dans ir kandidātos uz tikšanu tajā, viņš atrodas, tā teikt, zem lupas. Šai izlasei ir divi sastāvi – A un B. A sastāvā ir tā saucamie singli, kuriem HCP ir zem desmit, tad ir B sastāvs, kur tas ir virs desmit, viņi nav tik meistarīgi, bet pietiekami labi, lai kādreiz aizbrauktu uz kādām komandu sacensībām ārvalstīs, pārstāvot Latvijas vārdu.

Vajag braukt un darboties. Ja brauc – tu esi, ja nebrauc, tad neesi. Tāpēc nākamsezon plānojam ne tikai piedalīties Latvijas tūrē, bet aizbraukt arī uz Igauniju, kur ir diezgan liela konkurence tieši junioru līgās. Konkurencei ir nozīme – tā neļauj atslābināties. Runājot kopumā par golfu Latvijā, – agrāk nebijām pārāk attīstīti, bet tagad šis sporta veids ir jau pietiekami attīstījies un vairs neesam tādi peramie zēni. Tuvojamies Eiropas līmenim, lai arī esam vēl diezgan tālu.»

100 reizes lētāks nekā hokejs

Nevarēju Ingaram nepaprasīt arī domas par sabiedrībā iesīkstējušo mītu par šī sporta veida dārdzību un nepieejamību, tā teikt, parastajiem mirstīgajiem. Viņa atbilde skanēja šādi: «Lai spēlētu golfu, ir nepieciešams inventārs, bet, kā mēs zinām, jebkurā hobijā ir jāieguldās. Man, piemēram, ir komplekts, kuram rit jau desmitā sezona, nopirku to vēl par latiem, ja nemaldos, par 300. Ja izdala pa sezonām, tie ir 30 lati gadā. Tas nav nekas, hokejs noteikti ir simt reizes dārgāks. Arī telefonu var nopirkt par 1000 eiro vai arī par 100 eiro. Protams, kad tu būsi jau pieredzējušāks, tu vēlēsies to augstāko plauktiņu, bet iesākumā pilnīgi pietiek ar lietotu inventāru, piemēram, iegādājoties to no mūsu kluba biedriem. Tā arī sākumā iesāk – ar lietotām nūjām, ar trim – pilnībā pietiek, vēlāk jau saprotot, kas patīk, kas ne. Pie mums skoliņā pirmajā sezonā, ja tiek nokārtota zaļā karte, inventāru dodam, tas nav uzreiz jāpērk. Golfs ir ļoti pieejams – tepat pie Valmieras. Laukums mums ir diezgan labā kvalitātē.»

Punkts golfa sezonai Avotos ierasti tiek likts līdz ar pirmajiem sniegiem, un, kad tie pavasarī nokūst, tad tiek sākta jaunā. Sezona oficiāli norisinās no maija līdz oktobrim, sešus mēnešus gara. Pērn golfs šeit tika spēlēts pat 31. decembrī. «Tas bija diezgan foršs pasākums,» piebilst Ingars.

DANS PATRIKS DUKURS golfa laukumā. Raivo Sarelainena foto (jāpiebilst, ka arī Valmierā zināmais fotogrāfs pirms trim gadiem neatgriezeniski saslimis ar šo spēli)