16. marta oficiāla atgriešanās?
Tuvojoties 16. martam — neoficiālajai latviešu karavīru atceres dienai, kļuva zināms, ka valdošās koalīcijas partijas principā paudušās atbalstu iecerei noteikt par oficiālu svētku dienu 11. novembri jeb Lāčplēša dienu, kas tāpat ir diena, kad tiek godināti latviešu karavīri. Par to, vai 16. martam piešķirt vismaz atceres dienas statusu, politiķi savukārt vēl tikai solās runāt.
Kas attiecas uz Lāčplēša dienu, tad principā šādu lēmumu vajadzēja pieņemt jau sen, jo šī diena tomēr ir viens no nozīmīgākajiem datumiem, ar kuriem saistās mūsu valsts vēsture. Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas sakāve un Rīgas atbrīvošana 11. novembrī ir simbols arī uzvarai Latvijas brīvības cīņās, tā ka šeit nekādu jautājumu nav.
Citādi ir ar 16. martu, par kuru jāatgādina, ka 1998. gadā toreizējā Saeima jau atbalstīja šī datumu noteikšanu par latviešu karavīru atceres dienu. Tomēr gadu vēlāk jau nākamā, jaunievēlētā 7. Saeima šo lēmumu atcēla pamatā negatīvās starptautiskās rezonanses dēļ. Ap 16. martu, kas būtībā ir latviešu leģionāru atceres diena, milzīgu ažiotāžu izvērsa Krievijas plašsaziņas līdzekļi, un arī daudzi Latvijas «draugi Eiropā» uz faktu, ka šīs svinības pie vēlēšanās ir iespējams asociēt arī ar nacistisko Vāciju, uz notiekošo raudzījās visai šķībi, bet katram izskaidrot visas Latvijas vēstures nianses vienkārši nebija iespējams.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv