Pagājušajā nedēļā Saeima pēc ilgiem cīkstiņiem un ar trešo piegājienu pieņēma grozījumus likumā par piesārņojumu, kā arī nobalsoja par to, ka steidzamības kārtībā tiek skatīts ar šiem grozījumiem cieši saistītais Ekonomiskās ilgtspējas likums.
Atbilstīgi valsts Oficiālās statistikas portāla datiem (t.i., pašiem oficiālākajiem, kādi Latvijā vispār ir pieejami) mūsu valsts iedzīvotāju vidējais vecums šogad ir palielinājies līdz 43,5 gadiem. Pagājušajā gadā šis rādītājs bija par trim mēnešiem mazāks.
Viena no problēmām, par kuru varas iestādes centīgi klusē, bet kura, raugoties uz informāciju sociālajos tīklos un dažādos interneta servisos, nupat ir pieņēmusi visīstākās epidēmijas, ja ne visas pandēmijas apmērus, ir telefona krāpnieki.
Nupat gluži vai uz līdzenas vietas izcēlās kārtējās domstarpības valdošajā koalīcijā.
Saeimas opozīcijā esošais Apvienotais saraksts (AS) nule atkal ir aktualizējis vienu no saviem priekšlikumiem, kas jau kļuvis par šī politiskā spēka sava veida «firmas zīmi».
Šā gada 4. septembrī plašsaziņas līdzekļos izskanēja ziņa, ka AS «Rīgas Siltums» padome ir atstādinājusi no amata uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Ilvaru Pētersonu.
Šīs nedēļas sākumā kļuva zināms, ka valdošo koalīciju veidojošās partijas vienojušās vakantajam tiesībsarga amatam virzīt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesori, zvērinātu advokāti Karinu Palkovu, kuras kandidatūru šim amatam piedāvāja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Nupat publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Latvijas starptautiskā tēla veidošanai un valsts atpazīstamības veicināšanai pēdējos piecos gados ir iztērēti gandrīz seši miljoni eiro, kamēr vienlaikus par to, kāda ir atdeve no šiem līdzekļiem, nevienam nav nekādas īpašas nojausmas.
Latvijas, var teikt, politiskajā dienaskārtībā kārtējo reizi ir nonācis jautājums par tā dēvētajām slimības (oficiāli darba nespējas) lapām.
Valsts Kontrole (VK) ir publiskojusi gana interesantu ziņojumu par tādu lietu kā pašvaldību administratīvās komisijas.
Ir virkne dažādu statistikas datu, kas tiek uzskatīti par tādiem, kuri labāk par pārējo informāciju atspoguļo kopējo situāciju sabiedrībā, valstī u.c. tajā vai citā jomā.
Publiskajā telpā nu jau vairāku nedēļu garumā tiek lauzti šķēpi par tādu jautājumu kā nepieciešamība pārskatīt izdienas pensiju piešķiršanas kārtību un arī saņēmēju loku. Pretējā gadījumā tas draud kļūt par kārtējo slogu valsts budžetam.
Pagājušajā nedēļā Latvija piedzīvoja gluži vai gadsimta notikumu, kas plašsaziņas līdzekļos tika atspoguļots pat ievērojami plašāk, nekā parasti tiek atspoguļotas dažādu slavenību, bagātnieku vai politiķu vizītes mūsu valstī.
Ir Latvijā tāda iestāde kā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kas tika izveidota laikā, kad notika sarunas par iepriekšējās valdošās koalīcijas izveidi.
Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Latvijas Republikas Saeimai būs savs pārstāvis vai pareizāk – pārstāve ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kura uzdevums būs aizstāvēt un virzīt Latvijas intereses ASV Kongresā. Savukārt šo amatu ieņems diplomāte Evita Čikute, kura iepriekš Latvijas vēstniecībā ASV jau ir atbildējusi tieši par sakariem ar ASV Kongresu.
Vēl jūnija beigās bez īpašas ievērības tika atstāta kāda gana interesanta diskusija – par to, ka arī kā minimums Latvijas lielo pilsētu, pirmkārt jau Rīgas, mēru un vicemēru biroju vadītāji, padomnieki un vēl kādu līdzīgu amatu īpašnieki varētu iegūt valsts amatpersonu statusu.
Neilgi pirms Līgo svētkiem simbolisku neuzticības balsojumu Saeimā izturējusī Ministru prezidente (simbolisku tādēļ, ka nekādu iespēju gāzt valdību opozīcijai nebija) Evika Siliņa nāca klajā ar aicinājumu iesaldēt ministru un citu augstu valsts amatpersonu algas.
Šīs nedēļas sākumā kļuva zināms, ka viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatam ir izvirzīts bijušais ilggadējais Salaspils mērs, bet pēc tam bijušais klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).
Iepriekšējās nedēļas nogalē aizvadītās pašvaldību vēlēšanas, protams, ir devušas krietnu vielu pārdomām par to, kādi procesi tad pašlaik īsti risinās Latvijas politiskajā dzīvē un sabiedrībā, kā arī radījušas priekšnoteikumus vienam it kā gluži ne politiskam skandālam.
Pagājušajā nedēļā Valsts kontrole nāca klajā ar atzinumu, ka valsts nav sekojusi līdzi Covid-19 laikā veikto ieguldījumu Latvijas nacionālajā aviokompānijā airBaltic atgūšanai.