800 gadu!
Ja ne Livonijas Indriķis uzrakstījis Hroniku, diezin vai šodien mums būtu Beverīnas novads. Bez Hronikas Beverīnas vārds gadu simtos būtu izgaisis kā nenosaucams skaits citu ievērību pelnošu vārdu. 2016. gadā aprit 800 gadi kopš Beverīnas nodedzināšanas un izdzišanas vēstures tumsā. Ir pagājuši vairāk nekā 200 gadu, kopš kāds rūpīgāk sāka iedziļināties Indriķa rakstos un izcēla Beverīnas vārdu dienas gaismā. Piemiņas atskatu sāksim ar Indriķa 1216. gada nogales notikuma konstatāciju: «Krievi kā parasti arī atnāca uz Tolovas letu zemi, lai ievāktu nodevas, un, tās ievākuši, nodedzināja Beverīnas pili.»
Ar netiešiem pierādījumiem apaugusī versija
Tik tālu viss būtu it kā skaidrs. Bet kur atradās Beverīnas pils, skaidrības vēl nav arvien. Lasītājam piedāvāju pēdējos 20 gados ar netiešiem pierādījumiem apaugušo versiju. Vispārliecinošāko norādi, kur vajadzētu atrasties Beverīnai, sniedz Indriķis: «...igauņi, uzzinājuši par līvu un letu pulcēšanos ar Kaupo un viņa draugiem, atkāpās no Cēsu pils, pārgāja pār Gauju un naktī atpūtās, gulēdami pie ezera, kas atrodas pie Beverīnas ceļa. Bet Cēsu brāļi un Kaupo ar līviem un letiem viņiem no rīta sekoja, apmetās pie tā paša ezera brokastot, un izsūtīja uz priekšu karaspēku un sargus, no kuriem daži atgriezušies ziņoja, ka igauņi aizgūtnēm bēgot pār Imeru».
TAGAD. Ceļš ved uz Valmieras muzeju un saglabājušos pilsmūru daļu. Varbūt vēl uz kādiem atklājumiem nākotnē? Kristīnas Pinceres foto