Aigars Dudelis: joprojām skrienam
Akciju sabiedrībā Latvijas Valsts meži AIGARS DUDELIS ir viens no spices vīriem — Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs, bet viņa cilvēciskais pamats bijis Valmierā (un Norvēģijā, un apkārtnes mežos).
«Valmiera bija un ir skaista un iespēju pilna pilsēta. Liela nozīme ir ģimenei, draugiem, kā arī labiem līdzcilvēkiem, ar kuriem krustojas dzīves ceļi. Valmierā tas viss bija. Tālākais jau vairāk atkarīgs no paša izvēlēm,» Dudelis saka.
Kāda tolaik bija Valmiera?
Pilsēta bija pilna ar iespējām jaunam puikam: riteņbraukšanas takas un vingrošanas stienis Pauku priedēs, slēpošanas trases un orientēšanās kartes ap Baiļu kalnu, vai, kā mēs to ģimenē dēvējām, – Norvēģija. Jā, vārdu Norvēģija vispirms iepazinu kā slēpošanas vietu Baiļu kalna apkaimē un tikai vēlāk kā valsti. Tad kinoteātris Gaisma, kurā ķērām katru jaunu filmu. Piemēram, Fantomasa pirmās trīs sērijas noskatījāmies pat vairākas reizes. Gandrīz vienmēr bijām kopā ar manu brāli un draugiem no mūsu mājas (tagad Stacijas 23.) pagalma.
Atmiņās kvasa muca un saldējuma kiosks uz Kauguru ielas stūra. Smilšainā Ūdens iela, pār kuru ieskrienoties varēja lēkt no smilšainās kraujas gandrīz līdz pašai lejai. Varbūt puikas lec vēl šodien.
Hokeju gājām spēlēt uz dīķiem pie glābšanas stacijas. Vai varat iedomāties – sestdienās, svētdienās tie lielākoties bija aizņemti, ja vēlējāmies spēlēt, bija jādodas uz nākamo dīķi, tālāk gar Gauju uz augšu, un vispirms jānotīra sniegs. Paveicās, ja bija mēnesnīca, tad varēja spēlēt ilgāk. Lai arī vecāki deva mums gana lielu brīvību mūsu gaitās, atceros, ka vēlajos mēnesnīcas vakaros viņi tomēr nāca mūs apraudzīt.
PIEREDZES APMAIŅĀ. Aigars Dudelis pie mežiniekiem Somijā. Foto no personiskā arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv