Apkārt Vaidavas ezeram
1. turpinājums
Jaunveļķu tagadējā dzīvojamā ēka ir tikai puse no kādreizējās, daļa nodegusi 1944. gadā. Šīs ēkas virtuvi vēl ilgi saukuši par zvaigžņu istabu, jo tā bijusi apgleznota. Izkrāsota zilā krāsā, ar zvaigznēm un pestītāju, uz griestiem svētie. Kas te vēl atradies, redzams Gvido Straubes grāmatā «Latvijas brāļu draudzes diārijs» (2000) publicētajā 19. gs. gleznas attēlā, — tiešām attēlā, jo fotogrāfija tad vēl nebija izgudrota. Ēkā dzīvoja Baltijas diasporas prezbiteris un atradās 1814. gadā dibinātā meiteņu skola. Skola beidza eksistēt 1851. gadā. Te diakons un prezbiteris bija Heinrihs Gustavs Furkels (1799-1859), kurš bija arī rokrakstu grāmatu rakstītājs, organizējis hernhūtiešu grāmatu iespiešanu tipogrāfijā Jelgavā. Skolā bija atsevišķas nodaļas — gan augstāko kārtu bērniem, gan parastu pilsoņu bērniem. Par šīs skolas skolotāju Emīliju sarakstīta Spānijā izdota grāmata Josė C. Vales «El pensionato de Neuvelke». No šīs ēkas saglabājušās mazas drumstaliņas: balts, šai vietai neraksturīgs, akmens un mazas ķieģeļu lauskas.
1854. gadā Jaunveļķu distriktā bija 29 saiešanu nami ar 3217 locekļiem.
Tālāk vecais pagastnams — Noras. Tā vecajam pagrabam bijis uzraksts ap 1890. gadu, tas papildināts ar jaunu piebūvi. Pagastveča vēlēšanas kādreiz saukuši par bumbošanu — jo balsošana notikusi ar melnām un baltām bumbiņām. Sīkāk par to var palasīt grāmatā «Valmieras novada teikas» (1999). Te savulaik filmēšanas nolūkiem nodedzināja riju.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv