Ar cerībām iejūgt vēja zirgus
Aizvadītās nedēļas nogalē atbilstoši pāri skrejošajiem Atlantijas vējainajiem cikloniem izskanēja informācija, ka Latvija un Igaunija Rīgas jūras līcī plāno veidot kopīgu jūras vēja parku. Par to piektdien ekonomikas ministram Ralfam Nemiro bijusi saruna ar Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministru Tāvi Āsu. Sak, ja nu vēji ņemas spēkā gadu no gada un, arvien brāzmaināk dzenot viļņus, jūtami noskalo valstu krastus, ir vērts domāt, kā šos stihijas spēku izmantot arī lietderīgi. Vēja parkā saražotās elektrības jauda paredzēta ap 1000 megavatiem (pat lielāka nekā Pļaviņu HES!). Naudu projekta realizēšanai iecerēts dabūt no ES jaunas infrastruktūras izveidei īpaši paredzētiem līdzekļiem. Abas valstis vienošanās memorandu par šo projektu paredzējušas parakstīt jau nākamā gada sākumā.
R. Nemiro vērtē, ka vēja ģeneratoru parka darbība Rīgas jūras līcī varētu dot ievērojamus ekonomiskus ieguvumus un ieguldījumu abu valstu enerģētiskajā drošībā, diversificējot piegādes avotus. Kā zināms, vēja parkus (gan ne tik jaudīgus kā šo) vairāki uzņēmēji jau bija iecerējuši sliet augšā arī Tukuma un Dobeles novados, bet iedzīvotāju protestu un pašvaldību neizlēmības dēļ tur iecere bremzējas. Par laimi jaunās ieceres virzītājiem jūrā vismaz pagaidām pašvaldībām nekādas lielās teikšanas nav. Tādēļ dažu saulkrastiešu, salacgrīviešu vai pat ainažnieku iebildes, ka vēja turbīnas nu viņiem traucēs skaistos saulrietus vērot, par nopietnu pretargumentu šī projekta realizēšanai nekļūs.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv