Teic, ka muļķībai nav robežu. To, ka tai ir lielas iespējas plesties ne vien plašumā, bet arī augšup un pārvarēt, ja nu ne gluži Zemes pievilkšanas spēku, tad saprātīgas domāšanas robežas gan, apliecina pie Ādažu militārās bāzes nesen uzslietā «Militarizētās tēlniecības kompozīcija».
Vakar valdības ārkārtas sēdē tika precizēti pēdējie skaitļi Finanšu ministrijas sagatavotajā likumprojektā par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam.
Sena ir atziņa, ka labāk ir iekost sev mēlē, lai tikai nepateiktu kaut ko līdz galam nepārdomātu vai aplamu.
«Pienācis laiks satikties savējiem, lai pārrunātu aktualitātes kā partijā, tā valstī un Eiropā.
Atbilstoši likumprojekta «Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam» sagatavošanas grafikam likumprojektu pakete Saeimā iesniedzama jau 15. oktobrī.
Gandrīz vai jāsecina, ka daba kļūst arvien nežēlīgāka, pat netaisna nu jau arī pati pret sevi.
Kad ceturtdien, 5. septembrī, uz savu pirmo sēdi pēc pārtraukuma sanāca Saeima, viens no steidzami izskatāmajiem jautājumiem atkal bija par karteļiem. Lemšanai tika virzīts likumprojekts, kas paredzētu kriminālatbildību arī personām, kas iesaistītas aizliegtās vienošanās par publiskiem iepirkumiem.
Lai arī ekonomikā notiek lielākas vai mazākas pozitīvas pārmaiņas, taču nodokļu ziņā valstī joprojām spēkā ir liela daļa no 2018. gadā pieņemtajiem noteikumiem.
Kad nesenajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, iegūstot 6,16% no vēlētāju balsīm, par EP deputātu kļuva arī Vilis Krištopans, partijas «Latvija pirmajā vietā» (LPV) vadība steidza paziņot, ka tā nav tikai viena cilvēka, bet gan visas partijas uzvara.
Iepriekšējā nedēļā viena no Nacionālās apvienības līderēm Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece kādā televīzijas intervijā, komentējot Evikas Siliņas (JV) vadītās valdības darbu 2025. gada budžeta sagatavošanā, izteicās, ka šajā ziņā «valdība rīcības komismā pārspēj pati sevi».
Pēc Jāņiem un Pēteriem, kad īsākajās naktīs puiši tradicionāli nolūko līgavas, kuras atsaucīgi piekrīt paparžu ziedu meklējumiem, var uzskatīt, ka šovasar Latvijā Lielā diena ir atnākusi arī tiem mīlēt un kopā dzīvot gribošajiem, kuri par partneriem izraugās viena dzimuma cilvēkus.
Aizvadītajā nedēļā, lielāku vērību pievēršot Eiropas parlamenta vēlēšanu rezultātiem, sabiedrības uzmanību mazāk piesaistīja lemšana par Rail Baltica projekta tvērumu un realizāciju Latvijā.
Trīs gadus pēc novadu reformas it kā pabeigšanas un gadu pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām aizvien skaļāk dzirdamas balsis, kas jau vēlas reformas dažas lietas un vietas pārskatīt.
Kā Latvijai beidzot kļūt bagātākai? Ceturtdien Saeimas deputāti, aizvadot pirmās ekonomikas debates parlamenta vēsturē, par to debatēja stundām ilgi. Tribīnē kāpt un priekšlikumus izteikt paguva vairāk nekā 40 ideju pieteicēji.
Svētku dienas, Eirovīzijas un hokeja kaislības it kā bija pieklusinājušas apsūdzību un pārmetumu gūzmu, kas aprīļa nogalē izskanēja par politisko partiju apvienības «Jaunā Vienotība» it kā slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju, pārkāpumiem partijas finansēšanā un pat pirms gadiem pieļautiem likumpārkāpumiem vēlēšanās.
Pēc Valsts kontroles nopietnajiem pārmetumiem par Krišjāņa Kariņa dārgajiem komerclidojumiem un vēl dažādiem citiem it kā nesmukumiem bijušā ārlietu ministra un viņa komandas darbībā varēja domāt, ka nākamā ārlietu ministra ievēlēšanu opozīcijā esošie deputāti mēģinās izmantot, lai Evikas Siliņas valdību sašūpotu vai pat veiksmīgu sarunu vai intrigu rezultātā vispār nošūpotu.
Lai gan daži Saeimas valdībā opozīcijai esošo partiju deputāti pacēluši balsis, ka ārlietu ministra nomaiņa valstiski ir tik nopietns gadījums, ka jāizsaka neuzticība visai valdībai, paredzu, ka arī nākamajā pirmdienā Ministru prezidente būs Evika Siliņa (JV), bet ārlietu ministres amatā Saeimas deputātu vairākums iebalsos Baibu Braži.
"Moris, darbus padarījis, var iet.» Tā mēdz teikt, kad darbīgs cilvēks, godam pildījis pienākumus, paveicis ko būtisku, atiet vai tiek atstumts malā, ļaujot aizsākto turpināt nākamajiem censoņiem.
Tuvu 24. februāris, kad pirms diviem gadiem Krievija sāka neizprovocētu iebrukumu Ukrainā, cenšoties dažās dienās nokļūt pat līdz Kijivai.
Iepriekšējā nedēļa pagāja lauksaimnieku protesta pasākumos un ar kareivīgiem paziņojumiem, ja protestētāju prasības netiks sadzirdētas, jau pirmdien organizēt traktoru braucienu uz Rīgu, lai vērienīgā pasākumā patraucētu galvaspilsētas mierīgo dzīvi.