Būs grūti vairs izpētīt, kurš valodnieks Latvijas visbezkaunīgākajai un rijīgākajai zivij kā elegantai dāmai vārdu izvēlējies sieviešu dzimtē – līdaka. Ir jau gan arī dainās «Ai, zaļā līdaciņa, nāc ar mani spēlēties…», taču varbūt pati dziesma ir pasvaiga, jo 16. gadsimta rakstos bieži šī zivs ir minēta kā «lideks», «līdaks», arī «līdacis».
Kad ceļojumos, meklējot vēl neredzētas vai maz redzētas vietas tepat Latvijā, iznāks arī līdz Burtniekam nokļūt, iesaku nepalaist garām izdevību tur palūkoties, novērtēt arī vienu no visbrīnumainākajiem kokiem – Dambju jeb Gravas dižozolu.
Kad gadās iegāzties bedrē un bedres malā stāvošais tā vietā, lai vismaz vaimanātu līdzi, vēl brīdina, ka bedre ir pat dziļāka, nekā sākumā izskatījās, iekritušais tā pārskaitīsies, ka pat padomos, kā tikt ārā, neieklausīsies.
«Nevajag mums tālēs dzīties,/ Laņģu klintīs apmaldīties/ Vēlreiz neprātīgi vēlos» – reiz rakstīju dzejolī. Distancēšanās pavasaris ir īstais laiks, lai līdz šim, drūzmēšanos vēl mazpiedzīvojušajam skaistumam «aizpēdotu». Pēdošana gan iznāk reāla, jo, sekojot norādes zīmei pie ceļa uz Lodes rūpnīcu, jau drīz vien taka aizlīkumo gar mālu ieguves karjeru.
Robežu atkalatvēršana starp Baltijas valstīm sabiedrības uzmanības it kā otrā plānā atstāj valdības redzējumu ekonomikas atdzīvināšanā. To pagājušajā nedēļā preses konferencē sniedza Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
«Ne čiku, ne grabu, jau «labrīt» pie loga!» tāda prātā iezogas mīkla, uzzinot, ka, iespējams, jau šajā otrdienā Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisija būs izvērtējusi visus likumprojektam uz trešo lasījumu iesniegtos 366 priekšlikumus.
Pie azartiskiem murķeļu (laikam gan precīzāk – bisīšu) lasītājiem noteikti var pieskaitīt valmieriešus Ingu un Gunāru Geduševus. Viņiem šogad pirmais vākums bijis jau 5. aprīlī, bet 30. aprīlī salasīts pilns ne vien lielais grozs, bet sēņu dabūšanai mājās nācies izmantot pat Gunāra kreklu. Inga piekrita dalīties savas ģimenes murķeļu gudrībās:
Kad 13. martā Saeima pēc piecas dienas ieilgušām debatēm, ārkārtējās situācijas dēļ opozīcijai un pozīcijai vienojoties par vēl neizskatīto priekšlikumu atsaukšanu, pieņēma «Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu» 2. lasījumā un «pret» bija nobalsojuši vien 12 deputāti, varēja domāt, ka viss ar šī likuma tapšanu un pašu administratīvi teritoriālo reformu nu arī tālāk aizies kā pa diedziņu.
Nu jau vairs nevienam nav jāatgādina, ka ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību valstī dzīvojam un arī vēl saimniekojam valdības izsludinātajā ārkārtas situācijā. Tā pašlaik līdz 14. aprīlim nosaka dažādus aizliegumus un arī ierobežo pilsoņu ne vienu vien līdz šim it kā pašsaprotamu rīcības brīvību. Likumā «Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli» līdz šim bija noteikts, ka Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, jau izsludināto ārkārtējo situāciju vienu reizi pagarināt, bet uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.
Kad zinātnieki sāka noteikt Gada dabas simbolus īpašu vērību pelnījušām augu, koku, dzīvnieku, kukaiņu, sēņu sugām un citiem saudzējamiem biotopiem, pēc ģeologa rūjienieša Daiņa Ozola ierosinājuma tradīciju nominēt Gada ģeoloģisko objektu aizsāka arī Latvijas Petroglifu centrs.
Klāt pavasaris ar sulu tecināšanas trakumu, jo katrs sevi kaut cik cienošs, par veselību nopietni domājošs latvietis uzskata vai par pienākumu izdzert vismaz pāris litrus koku dāvātās dziras.
Lai gan pēc Saeimas deputātu un ministru pēdējo nedēļu rosības var rasties priekšstats, ka šobrīd varasvīru galvenās domas un lemšana saistās vien ar draudiem, nevar neatzīt, ka šī brīža situāciju dažas partijas steidz izmantot arī savu, sen jau deklarēto politisko mērķu sasniegšanai.
Vismaz līdz 14. aprīlim saistībā ar vīrusu ārkārtējā situācija Latvijā nu ir izsludināta oficiāli. Likuma «Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli» 4. pants nosaka, ka «ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus».
Paredzams, ka Saeima šodien turpinās skatīt 5. marta sēdē sākto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma projektu otrajā lasījumā. Kopumā šim lasījumam par izmaiņām un papildinājumiem iesniegti 316 priekšlikumi.
Publikācijās, dabai veltītos pasākumos ne reizi vien tiek atgādināts par dažādām sugām, kas ierakstītas Sarkanajā grāmatā un tādēļ ir ļoti saudzējamas. It sevišķi tas attiecas uz augiem, kurus nedrīkst plūkt, postīt, un dzīvniekiem, putniem, kuri nav medījami, pat traucējami.
Gada koku 2020 paziņojusi Latvijas Dendrologu biedrība (LDB), kas šajā godā ir iecēlusi (ievēlējusi) Eiropas dižskābardi (Fagus sylvatica L.).
Kā jau ierasts pretrunu pilnajā Krišjāņa Kariņa valdībā, katram ministram vispirms atgādinot par sevi un tad arī par savai nozarei iecerētajām, bet Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (NAP2027) neierakstītajām vajadzībām, visi ministri 25. februāra sēdē šī plāna projektu atbalstīja, kā mēdz teikt, lielā vienprātībā.
Jau rakstījām, ka Latvijā līdz 2023. gadam notiekošās Dabas skaitīšanas ietvaros tiek izstrādāti arī pieci īpaši sugu aizsardzības plāni.
Tik silta ziema kā šī nes ne vienu vien pārsteigumu arī dzīvajā dabā. Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka var būt jau pamodušās arī ornamentētās pļavērces (Dermacentor reticulatus), kuras Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) izvēlējusi par 2020. gada bezmugurkaulnieku. Entomologs Voldemārs Spuņģis: «Ērces jau pa īstam neguļ.
Par tādu uzskatāms netālu no Sīmanēnu svētozola šosejas otrā pusē augošais kadiķis, kuram dots tuvējās «Baložu» mājās ilgi dzīvojušā dzejnieka Rietekļa vārds.