Izzūd sētnieku palīgi – zvirbuļi
Katrs putnu vērotājs vai tikai dabas draugs var justies tikpat kā apbalvots, ja viņam kaut reizi vasarā būs izdevies ieraudzīt zaļo vārnu, kuras manā bērnībā, no skolas mājās nākot (pirms vairāk nekā 70 gadiem), varēju skatīt vai katrā 21. telefona stabā (interesanti, ka tām apkārtnes un iespējamā barošanās subjekta saskatīšanai nevis elektrības, bet tieši telefona stabi šķita tīkamāki).
Tiem, kuri kaut kāda iemesla dēļ laika ritumam grib sekot ne vien pēc latviskā, bet arī ķīniešu kalendāra, šis gads sākas vien 21. janvārī.
«Toreiz likās, ka visa Latvija ir barikādēs,» sacīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, piektdien, 20. janvārī, 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienā, Doma laukumā iededzot piemiņas ugunskuru.
Izvēloties par Gada dzīvotni kritalas, Latvijas Dabas fonds (LDF) ir nosaucis kaut ko tik daudz aptverošu, kas būtībā ir mājvieta, izdzīvošanas, barošanās iespēja vai arī kaut kādā citādā veidā ir saistīts gandrīz vai ar visiem šogad un arī iepriekš nosauktajiem Latvijas dabas simboliem.
Dabas draugi nu jau daudzus gadus ar nepacietību gaida, kad gadu mijā dažādu dabaszinātņu nozaru biedrības Latvijā nominē kādu savvaļas faunas vai floras sugu par Gada dabas simbolu, lai informētu sabiedrību par to bioloģiju un ekoloģiju, aizsardzību un iespējām iesaistīties sugas saglabāšanas aktivitātēs.
Janvāris ar Daugavas aizdambēšanos un plūdiem pie Jēkabpils atgādina arī par Gaujas regulāro pārplūšanu, mēģinājumiem un iecerēm upes savaldīšanā.
Kamēr jāgaida, kad valdības ministri būs vienojušies par šī gada budžetu un sūtīs to uz Saeimu izķidāšanai un beigās, cerams, arī apstiprināšanai, var vēl pagūt lemt arī par it kā ļoti būtiskiem iesniegumiem.
Kad valsts vadošās amatpersonas un partiju vadītāji sveikuši iedzīvotājus un reizē, protams, vēlētājus ar jauna gada iestāšanos, nevar nejautāt, kādēļ aiz gada sliekšņa atkal paliek daudzu 14. Saeimas vēlēšanās balsojušo uzticība vēlēšanām vispār.
Atbilstoši Latvijas Nacionālā meža monitoringa datiem gada nogalē Latvijā saskaitīti 6 843 977 334 koki (var gan brīnīties par precizitāti līdz pat četriem kokiem, ja ik dienu mežos vismaz 100 kokus nozāģē un ziemā nevienu klāt nepiestāda).
Gada visīsākajās gaismas dienās Saule, vairs netikusi debesu jumā pietiekami augstu, it kā piestāj atpūsties un pārdomāt, ka nu jau Zemei krēslas stundu ir pārāk daudz.
Kamēr valdībā iekļuvušie ministri vēl tikai pielāgo krēslus, kuros ērtāk sēdēt, nevaru neatgādināt, ka 14. Saeimas vēlēšanās realitātē uzvarētāja ir nevis «Jaunā Vienotība», bet gan Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), jo no pašvaldību krēsliem uz Saeimu vai valdību pa tiešo pārsēžas 25 politiķi.
Valmieras novada attīstības programmā 2022. – 2028. gadam ir teikts, ka novada teritorijā atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) dabas datu pārvaldības sistēmai «Ozols» ir reģistrēti 899 aizsargājami koki (dižkoki), no kuriem vairāk nekā trešdaļa – 324 – ir ozoli, liepas ir 205, priedes 105.
Ja ceļi uz Rīgu nebūs aizputināti un arī galvaspilsētā vajadzīgajam deputātu skaitam, it sevišķi no valdību veidojošajām partijām, izdosies līdz Saeimas namam tikt, domājams, ka jau rīt Latvija tiks pie jaunas, Krišjānim Kariņam (JV) vēlreiz vadīt uzticētas valdības.
Kad nesen rakstīju par Briežmuižas lapegļu aleju un priecājos par tur saaugušajiem zaļajiem kadiķiem ar ļoti vērtīgo ogu pārpilniem zariem, kāda «Liesmas» lasītāja man jautāja, vai tad kadiķu ogas nav indīgas un vispār ir kaut kur izmantojamas. Atbildēju, ka pats diezgan daudz esmu apēdis, bet, kā redzams, vēl pie dzīvības esmu.
Jaunais gads pa, kā Latvijā sen teikts, negaidīti slideniem ceļiem tuvojas ātrāk nekā jaunā valdība.
Pēc mūsdienu tempiem var pat teikt, ka tas bija jau sen, kad pēc 14. Saeimas vēlēšanām sākās sarunas par jauno valdību veidojošo koalīciju.
Aizvadītas cilvēku aktivitāti apliecinošas valsts svētku dienas. Tik spēkpilnu militāro parādi, kāda bija šajā novembrī, Daugavas krastmala Rīgā brīvās Latvijas laikā nebija piedzīvojusi nekad.
Pārdomas par alejām
Ir Latvijā daudz savdabīgu dižkoku, par kuru spēju turēties pretī it kā visu sagrauzt spējīgajam laika zobam var vien brīnīties. Taču mani vienmēr izteiksmīgāk ir uzrunājušas senās, jau pirms simt gadiem stādītās alejas, kurās koki, satiekoties vien ar zariem, izjūt cits cita plecu un vienotā ierindā stāv gluži vai goda sardzē aizejošam laikam.
Reizē ar valsts svētku noskaņojumu sabiedrībā sāk virmot arī cerības sagaidīt Ziemassvētku vecīša maisā veiksmes, pāri gada slieksnim kāpjot. Izskatās, ka vai pats pirmais «dāvanu maisu» šoreiz atvērt pasteidzies Valsts prezidents Egils Levits.
Vakar apritēja 100 gadu, kopš 1922. gada 7. novembrī pl. 12 Rīgā, Jēkaba ielā 11, uz pirmo sēdi pulcējās Latvijas Republikas 1. Saeimā ievēlētie deputāti.